eRiky...

Ir saprotams, ka Es tālu neesmu šīs valsts patriots, līdz ar to uz Maniem izteikumiem par šīs valsts dzimšanas dienu vajadzētu skatīties caur zināmu prizmu, bet tas diemžēl  nemaina acīm redzamus faktus. Valstī oficiālais bezdarba līmenis ir apmēram 15 procenti, kas rupji rēķinot sastāda aptuveni 200,000 indivīdu. Ja ņemam vērā faktu, ka liela daļa bezdarbnieku šobrīd ir tieši no būvniecības industrijas, kurā arī “treknajos gados” nodokļi tika maksāti visnotaļ negribīgi - viņiem nepienākās sociālās garantijas un par cik pabalsts ir vienīgais iemesls, lai pieteiktos bezdarbniekos - viņi to vienkārši nedara. Pieskaitot oficiālajam bezdarbam šo paprāvo iedzīvotāju daļu kā arī cilvēkus, kuri strādā valsts sektorā un reāli saņem tikai minimālos iztikas līdzekļus (par kuriem būtu lieki pieminēt, izdzīvot īsti nevar), sanāk pietiekoši liela sabiedrības daļa. Vēl 250,000, kuri ir aizbraukuši un iespējams (lai gan droši vien ne pārāk) vēlās atgriezties šajā valstī un redz kā tiek izlietota nodokļu maksātāju nauda. Es saprotu, ka “Staro Rīga” bija diezgan gaumīgs sarkasms, kurš galvenokārt tendēts uz cilvēkiem no reģioniem un iespējams neizmaksāja pārāk daudz un arī neprasīja pārāku piepūli radošajā ziņā - no sērijas: Uša, piekar parkā divus prožektorus, gan jau kāds atnāks paskatīties! Bet runājot par salūtiem un par visiem pārējiem mietpilsoņu izklaides programmas pasākumiem un salūtu vienkārši gribās pasmīnēt: Ko īsti mēs svinam? Kam par godu ir šie pasākumi? Vai pietiek ar pirotehniku, lai vakars būtu izdevies neskatoties uz to, ka mājās visu trīs bērnu ģimeni gaida “Roltons”? Tas viss protams uz fona, kad budžets jāsamazina par vēl 55 vai cik tur miljoniem - bet tā jau laikam ir latviešu zemnieka gadsimtiem ieaudzinātā daba - iedod uz salūtiņ` paskatīties, nedēļiņ` varēs priecāties!

Ja Es būtu meitene un Man būtu iespēja savas ne pārāk izdevušās krūtis saspiest fotogrāfijās vai iespiest push-up bra, lai tās izskatītos daudz maz labi, Es laikam tieši tā arī darītu…, bet varbūt (un tikai varbūt!), ja sievietei nav pieejamas šādas ekstras kā pilnvērtīgs krūšu reģions - iespējams nevajag maldināt sabiedrību! Man nav 23” cock un Es nemēģinu iebāst toletes papīru apakšbikšēs, lai izskatītos, ka tā ir… Come on! NAV, tātad NAV un let go of it! Man tiešām patīk apdāvinātas sievietes, bet redzot klubā B+ uzvilkušu sev S apspīlētu krekliņu, tikai, lai jau tā neizteiksmīgās krūtis, liktos un (kādam pālī) izskatītos kaut nedaudz pievilcīgas - tas ir negodīgs vizuāls apmāns! Then again, Es negribu teikt, ka sievietes, bez krūtīm izskatās slikti - Man nepatīk, bet tas ir subjektīvs viedoklis, līdz ar to par gaumi nestrīdās. Es peļauju, ka ir kas seksīgs arī petite meitenēs, vienkārši tas nav priekš Manis, bet aktuālā tēma ir par ko citu - ja Tu neesi apdāvināta šajā konkrētā ķermeņa daļā - nevajag sevi pozicionēt kā tādu un vienkārši vajadzētu pievērsties citai mērķauditorijai - piemēram, zviedru pedofiliem, kuriem flat chested chicks ir nopietns hard-on`s!

Kārtējo reizi nākās pārliecināties par to cik retardēta ir samērā liela daļa no mūsu visādi citādi “visnotaļ cienijamās” sabiedrības. Mani vienkārši fascinē doma, ka sabiedrības daļa spēj pieprasīt no valdības atkāpties no parakstītā 500 miljonu samazinājuma. Neieslīgstot garās pārdomās par to, kapēc šāda situācija ir pieļauta - fakti tomēr paliek fakti - un ja es pareizi saprotu - tad rakstīts (un parakstīts) ir tieši 500 milj. samazinājums. Gadījumā, ja tā nav - tas ir pilnīgi cits stāsts… Tā laikam ir tā pati daļa sabiedrības, kurai liekās, ka “vajag vienu pedagogu uz sešiem bērniem”. Ja ir kaut mazākā iespēja saglabāt jau tā pamatīgi sa*irsto Latvijas tēlu starptautiskajā telpā varbūt pārmaiņas pēc vajadzētu to izmantot? Vistiešākajā veidā Latvijas ekonomiskā atveseļošanās ir atkarīga no ārvalstu palīdzības/turpmākām investīcijām un redzējuma par šo valsti, kurš šõbrīd tiek veidots uz retardētu pilsoņu histēriskām vaimanām, kuram daļa politiskās elites pakļaujās nākošo vēlēšanu gaidās. Līdz tām vēl tā kā būtu jāizvelk…, “Nothing special, retardi!” (priekšā&pakaļā)

Pēdējā laikā bieži mēdijos nākās dzirdēt diezgan populāru dogmu: “Ja Jums kaut kas nepatīk, pasakiet ko/kā mums darīt savādāk!”. Nau jau tā, ka tā būtu pārsteidzoši dzirdēt šādus izteikumus kopumā - jo, skatoties no loģiska, sadzīviska redzējuma - šāds arguments izklausās visnotaļ pieņemams, bet šādā gadījumā jāsaskarās ar nākošo soli, kur arī parādās problēma. Teksts, kurš parasti seko pirmajam visnotaļ loģiskajam statement`am gadījumā, ja kaut kas neizdodās un par to tiek izvirzīta pamatota kritika, ir aptuveni sekojošs: “Kapēc neviens neko neteica brīdī, kad mēs pieņēmām atiecīgo lēmumu?!?” Kad runa iet par valstisku lēmumu pieņemšanu, that does not really works that way - vai kāds kaut ko ir dzirdējis par politisko atbildību?

Nenoskatījos visu valdības-prezidenta organizēto ārkārtes sēdi, tik suicide`āls es vēl neesmu, bet tās daļas, kuras redzēju, izskatījās/izklausījās diezgan bēdīgi. Nu tāds bērnudārzs uzvalkos. Atmetot saturu un jebkādu spēju daudz maz profesionāli sagatavot un prezentēt kā arī argumentēt savu viedokli on national television kā arī post-factum atbildēt uz jautājumiem par to, ko tikko runājis - kopējais feelings bija briesmīgs. Ne tapēc, ka pilnīgi viss bija šķērsām, jo situācija ir tāda kāda tā ir un nekāda prezentācija to, protams, nemainītu, bet drīzāk tādēļ, ka tas viss izskatījās pēc farsa. Mazajā s*da Latvijā, visi sacirtušies TV atrādīties - it kā prezidentam klanīties - tanī pašā laikā, liekot pilnīgu mīksto, jo reālas sankcijas no “vadoņa” puses nevar tikt piemērotas. Īsumā rezumējot: Kārtējā darba procesa imitācija, kuru var klasificēt arī kā kārtējo neveiksmīgo PR gājienu.

Beidzot ir reāli atlaisti skolotāji, kas ir apsveicams fakts! Arī messidżš beidzot ir pareizs! Visur atlaiż cilvēkus - ar ko šie so called pedagogi ir labāki? Pareizi: ne ar ko! Jau sen vajadzēja paretināt šo dīkdieņu rindas un tieši par to ir stāsts! Varbūt nevajag stagnātiem un ar dzīvi "pēc definīcijas" neapmierinātiem kretīniem maksāt kaut vai esošās algas, ja izglītības kvalitāte ir zem jebkādas kritikas! Es vēl ļoti labi atceros vidusskolu, kurā - pa lielam - iemācijos praktiski neko! Trīs gadus es atsēdēju, skolas solā, lai gan šo laiku varēju izmantot daudz lietderīgāk, bet vidusskolas diplomu vajadzēja. Visu, kas daudz maz interesēja (valodas, informātika, prasme izteikties un argumentēt viedokli), apguvu vairāk vai mazāk pašmācības ceļā - par ko saņēmu klaju nosodījumu, jo tas “atšķirās no mietpilsonisko pedagogu viedokļa!” Izaudzināt pelēku kretīnu baru, jo tā ir vienkāršāk, protams, ir skaisti, bet pilnveidot esošo izglītības sistēmu atbilstoši mūsdienu prasībām, tai skaitā likvidējot stagnātisko pedagogu īpatsvaru - šajā valstī liekās nereāli!

p.s. Mīļa Man tā pedagogu tēma!

Mani kārtējo reizi spēj līdz apātijai aizkustināt fakts, kā lietas tiek kārtotas mūsu  valstī. Post-factum tiek paziņots, ka pēkšņi ir nepieciešams palielināt Air Baltic pamatkapitālu 75 reizes, neskatoties uz to, ka 52% uzņēmuma pieder valstij? Pieņemu, ka vismaz kāds zināja par šo situāciju iepriekš. Kapēc par to tiek runāts tikai pēc fakta “nu gan ir dir*ā!” konstatēšanas? Vai tiešām neviens pirms tam nezināja, ka uzņēmuma pamatkapitāls iespējams ir 75 reizes par mazu? Tās tiešām ir lietas, kuras tā pēkšņi uzpeld dienas kārtībā?

Atmetot mūžseno, Latviešiem raksturīgo, gaušanos un atrunas par tēmu, kādi vēsturiski faktori ir vainojami pie apstākļa, ka mēs esam salīdzinoši jauna demokrātija - secinājums ir gaužām vienkāršs: Demokrātiskā sistēma šajā valstī neatbilst “demokrātijas” izpratnei, attīstītā eiropas valstī. Kā veselības ministre var tiešajā ēterā valsts nacionālajā televīzijā apgalvot, ka viņa lobē konkrētas slimnīcas? Demokrātiskā sabiedrībā tas automātiski nozīmētu demisiju, bet Latvijā - kā jau minēju nav šāda demokrātija, līdz ar to - everything goes.

Uzturlīdzekļu garantijas fonds ir kārtējā burvīgā valsts iestāde, kurā spriežot pēc http://www.ugf.gov.lv/lat/ datiem, šogad gandrīz uz pusi ik mēnesi ir pieaudzis iesniegumu skaits. “Gada septiņos mēnešos kopā saņemti 3636 iesniegumi ar lūgumu uzsākt uzturlīdzekļu izmaksu bērniem.” - kas nozīmē, ka 3636 bastardi pārtiek no manis maksātās nodokļu naudas. Būtu interesanti izvērtēt statistiku - cik liela daļa šo bastardu ir minoritāšu pārstāvji? Man rodās šķidra aizdoma, ka daudz! Vai situācija, kurā viņi ir nonākuši ir patīkama - nē, vai Es esmu vainojams pie šīs situācijas - arī nē! “Jūlijā fonda administrācija uzturlīdzekļos izmaksājusi 915 890 latu, bet kopš gada sākuma kopumā fonda administrācija uzturlīdzekļos izmaksājusi 5 814 512 latus.” - kapēc šo programmu nevarētu sasaistīt ar, piemēram, valsts organizētām integrācijas programmām. Gribi uzturlīdzekļus no fonda - mācies valodu. Tas būtu vismaz kaut kāds ieguvums šai valstij, jo “Jūlijā fondā ieskaitīto uzturlīdzekļu apjoms bija Ls 65956 (t.i. 7.2 procenti no jūlijā izmaksātajiem uzturlīdzekļiem), bet gada septiņos mēnešos kopā regresa kārtībā ir atgūti 436334 lati.” Matemātika nav mana stiprā puse, bet: 5 814 512 (Ls) - 436334 (Ls) = - 5378178 (Ls), kas ņemot vērā faktu, ka 21 indivīdam, no 17,5 tūkstošiem reģistrētiem parādniekiem pieder transporta līdzeklis, kuram nav reģistrēts apgrūtinājums ir diezgan letāla investīcija.

Cilvēka dzīvē ir svarīgi saprast lietas, kuras viņam patīk, lai veiksmīgi virzītos tālāk, bet bieži vien ir daudz svarīgāk, saprast to, kas nepatīk. Cilvēks bieži sevi spēj apmānīt domādams, ka, iespējams, kaut kur citur, kaut kas cits viņam sagādās vairāk prieka un labākus rezultātus, nekā tas ar ko viņš nodarbojās attiecīgajā momentā, bet patiesībā - tā nenotiek. Tikai no cilvēka pieredzes atkarīgas viņa spējas objektīvi izvērtēt, katru konkrētu situāciju un, pašsaprotami, ka pilnīgi visas iespējas netiks izvērtētas nekad, bet grupējot lietas pēc visdažādākajām līdzības pazīmēm var diezgan ātri saprast, kas ir preferable opcijas un kuras, konkrētam indivīdam - nevēlamas.

Neskatoties uz dažām optimistiskām prognozēm, kopumā ir diezgan grūti saskatīt pozitīvo nākotnes skatījumā uz šo valsti. Pat masu mēdiji ir vairāk vai mazāk atmetuši spēli “krīze drīz beigsies - nē, tomēr nebeigsies” un koncentrējās tikai uz negatīvā atainojumu. Būtībā tas nav slikti, jo, vismaz daļēji atbilst patiesībai. Arī cilvēki ir kārtējo reizi skaidri pauduši savu nostāju par notiekošo valstī: Saeimā šobrīd iekļūtu tikai trīs partijas. Par minoritāšu partijām(u) viss tā kā būtu skaidrs, tur ir savs fan-base un objektivitāte izpaliek, bet kas ar pārējiem? Krīze, iespējams, kādreiz beigsies, bet kas paliks pēc tam?

Bieži vien sponsorēti raksti ir vienīgais veids kā autori var uzzināt/izanalizēt/pārspriest dažādus pakalpojumus vai produktus, jo citādi (iespējams) viņi vienkārši šādiem topic`iem nepievērstos. Ja indivīds lasa kādu blogu, pieņemu, ka viņam patīk autora stils, rakstības īpatnības un paustais massage – līdz ar to, ja kā sponsorētu ierakstu mēs saprotam dažādu preču piegādi šim autoram nesaskatu šajā faktā neko sliktu – autors vienkārši tiek novirzīts tādā vai savādākā virzienā un turpina pārspriest šo preci vai pakalpojumu “savā stilā” ar visām no tā izrietošajām sekām – arī negatīvajām. Pat situācijā, kad raksts ir izteikts reklāmraksts un ir piebilde, kas šo rakstu ir sponsorējis, autors to rediģē un pasniedz pēc saviem ieskatiem – kas savukārt patīk viņa lasītājiem, bet šādā gadījumā atsauce uz raksta sponsoru, manuprāt, ir obligāta.

Viela, kura izplūda šodien Rīgas ostā ir Acetone cyanohydrin. Tā ir visnotaļ bīstama viela, kas tika izmantota Otrajā pasaules karā arī kā bioloģiskais ierocis. Tanī pašā laikā “Naš Mērs” paziņo, ka tas būtībā ir kārtējais “nothing special” un iedzīvotājiem nav par ko uztraukties. No neoficiāliem avotiem kļuvis zināms, ka sprādzien-bīstamajā zonā atradušās aptuveni 20 tonnas ar šo ne pārāk patīkamo vielu, kuras darbības rādiuss ir salīdzinoši mazs, bet efektivitāte eksplodējot - praktiski 100%. Klaja mēdiju un sabiedrības maldināšana, protams, nebūtu nekas jauns, bet vai fakts, ka reāli tika veikta evakuācija un policisti atradās gāzmaskās ikdienas optimismam nelika nedaudz noplakt? Tā vietā “Naš viceMērs” paziņo, ka šis gadījums pierāda, ka ostas patreizējā atrašanās vieta ir lieliski piemērota šādu kravu pārvadāšanai?!? Labāku citātu no viņa neatminos kopš “Skaistums nāk no iekšām!” laikiem. Nemaz nerunājot par faktu, ka “testa režīmā” sirēnas tiek kaucinātas caurām dienām, bet brīdī, kad tas ir tiešām nepieciešams - pilnīgs silence. Kopumā viss notikušais no sākuma līdz beigām ir viens milzīgs FAIL! un kārtējo reizi pierāda, ka Rīga nav gatava nekam vairāk par so called “Vētrām”.

Vai tikai Man ir neizsakāms prieks par to, ka integrācija lielos vilcienos ir ar blīkšķi izgāzusies? Ikdienā saskaroties ar minoritātēm, jāsecina, ka liela daļa no viņiem veiksmīgi nav integrējušies mūsu sabiedrībā. Situācijā, kurā mūsu valstī būtu funkcionāls darba tirgus, fakts kā tāds Mani viennozīmīgi, tikai priecētu, jo Manas akcijas darba tirgū tikai celtos un šobrīd būtībā situācija ir līdzīga! Joprojām atceros kā priecājos par “Rokas nost no mūsu skolām!” akciju, motivācija ir saglabājusies diezgan nemainīga: Šībrīža situācijā, ja nu gadījumā gadītos palikt bez darba, tad izredzes atrast jaunu darba vietu noteikti būtu labākas vismaz par to ļautiņu daļu, kuri nerunā, neraksta, nekomunicē valsts valodā. Vismaz tas priecē!

Kaut kur pa ausu galam nesen dzirdēju, ka kā uzvaras dziesma tiek prezentēts fakts, ka kāda valsts iestāde pāriet uz open source freeware softiem testa režīmā un ka šādu tendenci vajadzētu atbalstīt, turpināt un slavēt. Gribās tikai pajautāt: Are People Fcuking Retarded? Nezinu cik šiem “slavētājiem” ir sanācis saskarties ar valsts struktūru darbu, bet, manuprāt, likt baram stagnātisku pensionāru, kas ir vismaz daļa valsts iestādēs strādājošo kontingenta, lietot open source programmatūru ir vairāk kā neapdomīgi. Viņi jau ir pieredzējuši vienu kultūršoku, kad bija jāpāriet no Win 95 uz XP un brīnumainā kārtā nepilnu desmit gadu laikā ir apguvuši šīs operētājsistēmas pamatfunkcijas. Nespēju iedomāties kāds bardaks sāktos brīdī, ja viņi tiktu pārsēdināti uz kādu no Linux distribūcijām. Nemaz nerunājot par Latvijas “IT speciālistiem”, kuri vairumā gadījumu tālāk par Windows manuālim nav tikuši. Protams, šādā veidā varētu drastiski atrisināt veselas divas problēmas: Samazināt par trešdaļu darbinieku skaitu valsts sektorā, jo viņi nemāk (un nespēj iemācīties!) apieties ar open source software un iznīdēt iesūnojušos speciālistus, kuri apkalpo valsts struktūras IT jautājumos.