No “globālās sasilšanas” līdz “klimata izmaiņām”.
Jocīgi, bet palasot dažus rakstus par neseno Kopenhāgenas samitu un par “globālo sasilšanu” kopumā, galvenais topiks acīm redzot ir mainījies no “globālās sasilšanas” uz “globālo sasilšanu un klimata izmaiņām”, kas nav gluži viens un tas pats. Termins “globālā sasilšana” nozīmē vidējās temperatūras sistemātisku paaugstināšanos, bet “klimata izmaiņas” nozīmē iespējamu variāciju abos virzienos, kas savukārt pieļauj arī pilnībā pretēju efektu. Ļoti labs raksts par Kopenhāgenas samita tēmu tika publicēts 21. decembrī Guardian , kurš uzskatāmi parāda, ka kvotu tirzniecības kārtība, pēc savas būtības ir nepareiza un to būtu nepieciešams pārstrādāt, nevis papildināt un vēlreiz apstiprināt Kyoto konforencē pieņemtos pamatprincipus. Vienošanās Kopenhāgenā šogad tā arī netika panākta, bet nedaudz tramīgu dara aktuāls jautājums: Vai šie, joprojām diskutablie jautājumi, netiks risināti savādāk apejot jaunattīstības valstis ar kurām ir īpaši viegli manipulēt ekonomiskās stagnācijas apstākļos un vai caur EU regulām mums nenāksies tās vienkārši ratificēt, bez liekiem jautājumiem?
