Ziņas.
Ziņu nozīme cilvēku dzīvē, manuprāt ir nedaudz pārvērtēta. Manā noteikti. Pēdējā laikā ziņas praktiski neskatos - pilnīgi pietiek ar to, kas sabirst RSS reader’ī un ja nu, kas ievērības cienīgs (vai, dažreiz ne tik ievērības cienīgs) notiek pašmājās, tad to agrāk vai vēlāk ieraugu Twitter’ī. Par cik ziņas mūsdienās ir vairāk vai mazāk pārvērtušās par izklaides programmu pelēkajiem tumsoņiem, tad nesaskatu praktiski nekādu vajadzību tās ikdienā skatīties. Pietiek jau ar vairumu mainstream ziņu portālu lapām - par kvalitatīvu materiālu to nosaukt ar lielām grūtībām var tikai pēdējais tumsonis. Pēdējā laika Ēģiptē notiekošā vājais atspoguļojums to skaidri pierāda.
Nedēļām ilgi tiek atgremot tie paši bezjēdzīgie vaimanu stāsti, kuri liek pelēkā sirsniņai pukstēt mazliet ātrāk, tiek spēlētas tās pašas notis - katra ziņa ir traģiska, katrs notikums ir LIELS. Protams, mazajā post-padomju republikā ikdienā nav pārāk daudz kvalitatīva materiāla, ko padarīt par sensacionālu - tādēļ katra, pat visnecilākā, ziņa, kura varētu piesaistīt masu uzmanību, tiek bezgalīgi apsūkāta.
Cilvēku masas taču vajag informēt - ja nebūtu zilā-kaste, kas pateiktu, kā pareizi un nepareizi, ko vajag, vai nevajag un kurš melns, kurš balts vairumam jau tā ne pārāk apgaroto - iestātos pilnīgs morālais pagrimums.
