Divas nacionālās televīzijas.
Ir ļoti daudzas lietas, kuras šajā valstī es nesaprotu un viena no šīm lietām ir nepieciešamība tik, globālā mērogā skatoties, mikroskopiskā valstī pēc diviem nacionāli subsidētiem televīzijas kanāliem.
Varbūt kādam no šiem censoņiem, kuri (daļēji) tiek uzturēti no manas nodokļu maksātāja kabatas, vajadzētu iedot lētu handycam un pierakstīt Youtube kontam, lai tad šie sabiedrībai aktuālo tēmu virzītāji, pamēģina atrast sponsoru, kurš spētu samaksāt viņu iecerētos izdevumus, viņu necilajiem domu graudu attēlojumam. Kāda starpība, ko kāds taisa - valstij taču ir veseli divi kanāli, kuros nogrūst visu to vājprātu, kuru kādam ir ienācis prātā saražot.
Es atļaušos spekulēt un pieņemt, ka ar tiem rubļiem, kuri apgrozās dažos no šo raidījumu veidošanas izdevumu tāmēs varētu ne tikai nedaudz solidarizēt budžetu, bet arī nodrošināt pilnvērtīga materiāla radīšanu, piemēram, interneta videi, kur vidējās content delivery izmaksas būtu stipri mazākas, nemaz nerunājot par četrām nacionālajām rādio stacijām.
Pat skatoties vienīgo, daudz maz ciešamo raidījumu: KNL, kurš, piekrītot visnotaļ pamatotai kritikai, zaudējis savu kādreizējo spožumu, esmu spiests raidījuma vidū skatīties reklāmas.Vai kāds man varētu paskaidrot, kapēc man nacionālajā televīzijā, kuru - atkal, es daļēji sponsorēju par savu nodokļu maksātāju naudu ir jāskatās reklāmas?
Varbūt pietiktu ar vienu TV kanālu, vai pus-TV-kanālu, vai teiksim hokeju (lai nomierinātu masas) un ziņām? Varbūt reģionālās televīzijas būtu loģiskāks risinājums, nekā neskaitāmas vājprāta stundas divos nacionāli subsidētos TV kanālos?
