Gensija. Pirmie iespaidi.
Šodien ir Mana piektā diena Gensijā, līdz ar to domāju, ka varu noformulēt vismaz sākotnēju viedokli par savu neilgo uzturēšanās periodu šeit. Aktuālākais jautājums protams ir: Vai Man šeit patīk? (un) Vai Es šeit gribu palikt? Nezinu! Tas viss droši vien vairāk ir atkarīgs no apstākļu sakritībām, nevis konkrētiem faktiem.
Kopumā sala ir maza, nu ne tik maza kā Es biju to iedomājies, bet tāpat maza! Temperatūra šobrīd ir vidēji +5 grādi. Salīdzinot ar Latviju tas protams liekās silti, bet par cik Guensija ir sala šeit visu laiku ir diezgan stiprs vējš. Ir ļoti daudz lietas, kas pirmajā brīdī izfrīko. Sākot no braukšanas pa pretējo pusi beidzot ar akcentu, kurš, vismaz sākumā, liek ar bažām domāt, ka viņu asinīs alkohola līmenis zem vienas promiles, tā arī nenolaižās. Ir baismīga starpība starp propper english un american english, kuru pazīstam un mākam mēs. Sākumā likās, ka tas būs šķērslis, bet pēc pirmās (un pagaidām vienīgās) darba intervijas sapratu, ka tā laikam tomēr nebūs. Kad Tu pārvari sevi un sāc runāt tā - kā Tev liekās ir pareizi - nāk atklāsme, ka viņi Tevi saprot. Salas pamatiedzīvotāji ir pieklājīgi, kas sākumā likās nedaudz neierasti. Piemēram, autovadītāji apstājās, lai palaistu Tevi pāri ielai vietā, kura pat attāli nav tam paredzēta - pirmā Latvieša doma, protams, ir: Kas Tu domā, ka Es nevaru ielai pats pāri tikt? Es izskatos pēc invalīda? … bet, kad tas notiek ar apskaužamu regularitāti Tu saproti, ka cilvēkiem tas vienkārši tā ir pieņemts. Ielas ir ļoti mazas, no kurām daudzas ir vienvirziena. Nerodās sapratne kā cilvēki šet orientējās, bet tas droši vien nāk ar gadiem. Par cik dzīvoju taupības nevis atvaļinājuma režīmā neesmu izbaudījis vietējās delikateses, bet spiežu uz roltona variantu angļu gaumē. Vienīgais, kas šeit no šī spektra ir pieejams ir nūdeles, kuras maksā 95p un ir fantastiski (priekš roltona) garšīgas. Gadījumā, ja uz salas uzkavēšos, noteikti pievērsīšos lokālā Fast-food`a un takeaway testēšanai. Šeit nav “fast-food” eiropiešu klasiskā izpratnē: Kā Mcī-Dī, vai Burger Kings. Šeit ir nelielas ieskrietuves, kuras katra specializējās uz savu nelielo ikdienišķo apmeklētāju loku. Vietējā tirgū katru dienu ir labi piedāvājumi dažādām “Reduced” precēm. Kopējās ēšanas izmaksas dienā sastāda vidēji 5-6 Pound`us. Nav starpības ar kādu taksometru firmu pārvietojies - flat fee - dienas un nakts tarifs. Arī laika starpība -2h Manam bioloģiskajam pulkstenim ir vairāk piemērota. Laicīgāk aizej gulēt un attiecīgi agrāk celies.
Ievērojot taupības režīmu un izmantojot iespēju Es nemitinos strādnieku viesnīcā kāmēr meklēju darbu. (Tas maksā vidēji 70 Poundi nedēļā) Okupēju staff-hous`u, kurā tīri teorētiski atrasties Es nedrīkstu, līdz ar to Man jebkurā brīdī ir jābūt gatavam no šejienes pazust 5 minūšu laikā. (Darba vieta atrodās 10 minūšu gājienā no šejienes). Tas rada nelielu, bet pagaidām paciešamu diskomforta sajūtu. Cik Es dzirdēju no cilvēkiem, kas šeit strādā šie priekš strādniekiem skaitās labi apartamenti - kopaina nedaudz atgādina kojas, kurās nekad neesmu dzīvojis, bet tikai iegriezies uz saviesīgiem pasākumiem. Aptuveni tāpat varētu noraksturot šos apartamentus - kāmēr notiek action ir OK, tiklīdz Tev šeit ir jādzīvo… nu nezinu - Man vēl nav istabas, so nemāku objektīvi spriest par šo jautājumu. Dzīvot out-of-briefcase Es varu bez lielām problēmām. Šeit ir pieejams kaimiņu Wi-Fi, kuru aktīvi izmanto kādi pieci vai seši cilvēki. Nav, protams, 100 Megabiti, bet priekš Web`a un podcast`u download`iem pilnībā pietiek. Ja palikšu šeit, droši vien iegādāšos mobīlo internetu, jo ar landline Guensijā ir problēmas. Sīkums, bet patīkami: ļoti lēts mobīlais internets. 1p = 1MB.
Ņemot vērā faktu, ka sezona vēl nav sākusies ir salīdzinoši daudzi darba piedāvājumu. Jārēķinās ar to, ka visticamāk darbs būs vai nu virtuvē vai arī apkalpojošā sfērā. Par darba meklējumiem un ar to saistīto pieredzi kā arī par Guensijas nakts dzīvi, Es uzrakstīšu nākošajā post`ā, jo šobrīd sanāktu tikai salīdzinoši mazs un subjektīvs ieskats.
eRiky out..
