iPad 16GB WiFi/3G review
Pirms neilga laika vienojos ar sevi, ka Man ir nepieciešams iPad’s. “Nepieciešams” iespējams ir nedaudz spēcīgi teikts, bet tas nemaina faktu, ka šis gadžets ir nonācis manā īpašumā. Patiesībā es ilgi pārdomāju šo pirkumu, tieši tādēļ, ka uzreiz nespēju rast acīmredzamu pielietojumu šim “oversized iPod’am”, bet jau pēc pavisam neilga laika ar iPadu, mans viedoklis par to ir stipri vien pamainījies.
Sākšu ar to kādu iPad’u es īsti iegādājos. Sākumā biju plānojis pirkt iPad 16GB WiFi modeli, jo, kā jau minēju, mani joprojām māca šaubas par ierīces praktisko pielietojumu. Aizejot uz lielāko (Gensijā “lielākais”, protams, ir stipr relatīvs jēdzens) Apple veikalu, pēc neilgas, bet konstruktīvas sarunas ar pārdevēju uzzināju, ka stock’ā ir palikuši tikai trīs 16 GB WiFi/3G iPad modeļi. Biju diezgan izbrīnīts, tādēļ nolēmu apstaigāt arī pārējos, man zināmos, veikalus, kuru skatlogu rotā “Authorised Apple Reseller” uzlīme un nevienam no viņiem stock’ā nebija pieejami iPad’i - nekādi! Painteresējos par to, kad viņi varētu parādīties un visur saņēmu diezgan līdzīgi atbildi - aptuveni pēc trīs līdz četrām nedēļām. Tas, protams, nederēja, jo ja kaut ko vajag - to vajag tūlīt! Tā nu es pārdomāju, no kā vēl dzīvē es varētu atteikties un tika pieņemts lēmums nopirkt par aptuveni 100 £ dārgāko iPad 16GB WiFi/3G. Stock’ā palika tieši divi tādi paši iPad’i kādus nopirku es un tas laikam arī ir viss, kas tuvākā mēneša laikā būs pieejams Gensijā.
Kopā ar iPadu es nopirku arī Belkin ādas “apvalku” un šobrīd Mans iPad’s vairāk izskatās pēc classy piezīmju grāmatas, nevis pēc state of the art gadžeta. Vismaz skatoties pēc pašreizējās situācijas tādos veikalos kā HMV, vai Apple veikalā, neizskatās ka iPad’s varētu sūdzēties par intereses trūkumu no dažādu aksesoriju ražotājiem. Man bija daudz vieglāk atras kur ietērpt savu iPad’u, nekā Motorola Milestone vai kaut vai 13” MacBook Pro, kas sākumā likās nedaudz jocīgi, bet patiesībā ir tikai loģiski. Esmu domājis arī par speciāla palikņa (stand - tas laikam tulkojās kā stutne, bet neko tādu es vienkārši nespēju uztvert nopietni, tapēc lietoju vārdu “palikns”! Nu laikam neesmu latvietis un nemāku izteikties adekvāti savā dzimtajā valodā.) iegādi, bet vēl neesmu redzējis pietiekoši parocīgu izstrādājumu, līdz ar to iPad’a stutnes iegāde vismaz pagaidām atkrīt.
Tālāk par praktsko ierīces pielieojumu, kuru biju pārdomājis vēl brīdī, kad biju pārliecināts, ka manā īpašumā nonāks iPad’s ar tikai un vienīgi WiFi konektivitāti. (Ja tāds vārds Latviešu valodā vispār eksistē!) Es lasu stipri par maz, cilvēki kopumā lasa stipri par maz, bet tas, nekādā gadījumā neattaisno katru atsevišķu indivīdu. Es gribētu lasīt vairāk, bet tādam ADD upurim kā man, katru dienu paņemt rokā grāmatu un veltīt tai kādu noteiktu laika sprīdi ir tikpat grūti kā sākt no rītiem skriet vai teiksim atmest pīpēšanu. Pirms kāda brīža man likās, ka atbilde ir audiogrāmatas un arī tagad labprāt periodiski noklausos kādu kvalitatīvi ierunātu audio-grāmatu, paralēli darot citas šim procesam pakārtotas lietas. Tas neapšabāmi ir ērtākais informācijas uztveršanas veids. Klausoties audiogrāmatas, tu nepiepūlies - precizēšu, parasti klausoties audio-grāmatas tu vari darīt kaut ko citu, kas ir diezgan ērti, bet tas neļauj tev pilnībā pievērsties grāmatas saturam. Audiogrāmatas der gadījumā, ja ir velme noklausīties kārtējo Tom Clancy vai Cory Doctorow noveli, kurā Tev nav vitāli svarīgi dzirdēt (izlasīt?!) un izprast katru rindkopu, bet brīdī kad tu vēlies iepazīties ar nopietniem rakstu darbiem, kuri daļā gadījumu nav rakstīti pat šajā gadsimtā, nemaz nerunājot par šo desmitgadi, visticamāk nāksies atgriezties pie vecās labās simbolu atšifrēšanas uz baltas lapas - vai šajā gadījumā - dispeja. Neilgi pirms iegādājos iPad’u centos noklusīties Dostoevsky - Crime and Punishment un Alexandre Dumas - The Count of Monte Cristo un būtu lieki pieminēt, ka nesekmīgi! Lai izprastu šos darbus tajos vajag iedziļināties un priekš tā, manuprāt, ir nepieciešama atsevišķa ierīce - lasīšanai.
Protams, var diskutēt vai priekš lasīšanas labākā pieejamā ierīce ir iPads, bet atšķirībā no, piemēram, Amazon Kindle paveroties uz iPad’a ekrānu nerodās sajūta, ka tu esi atgriezeies kādus divdesmit gadus atpakaļ pagātnē. Lai arī kādas slavas dziesmas kāds nedziedātu par e ink tehnoloģiju, tas tomēr ir un paliek melnbalts ekrāns. Varbūt tikai man ar to ir problēmas, bet neredzu praktisku pielietojumu attiecīgai ierīcei uz kuras nav pieejams pat vidēji ātrs interneta pārlūks. (Es negribu teikt, ka interneta pārlūks - kā tāds - nav pieejams - viņš ir tik lēns, ka to nevar uzskatīt par lietojamu). Pat neskatoties uz to, ka, vismaz pagaidām uz iPad’a ir iOS 3.2.1, atškirībā no iPhone, kur jau ir pieejama iOS ceturtā versija, ar funkcionalitāti esmu pilnībā apmierināts. Nedaudz pietrūkst multitasking, bet par cik tas neattiecās uz manu primāro ikdienā lietojamo ierīci, vismaz pagaidām tas ir diezgan paciešami. Tieši ievērojami lielākais ekrāns, manuprāt iPad’u padara par daudz labāku ikdienā izmantojamu ierīci. Tādas aplikācijas kā Evernote, Pages, Google Docs kļūst praktiski lietojamas pat neskatoties uz touchscreen interfeisu. Gribētos cerēt, ka iPad’a OS atjauninājums ir aizkavējies sakarā ar to, ka Apple plāno iekļaut iPad’a iOS 4 versijā papildus funkcionalitāti (piemēram vidžetus), kuri uz iPhone, varbūt nebūtu loğiski, tīri fiziski mazākā ekrāna izmēra dēļ, bet padarītu iPadu par vēl pievilcīgāku ierīci. Varbūt tas ir tikai wishful thinking no manas puses un iOS 4 uz iPad’a nav pieejams tīri jaunā iPhone “mārketinga apsvērumu dēļ”, bet neatkarīgi no iemesliem, iOS 4 drīzumā parādīsies arī uz iPada. Jāpiemin, ka pēc aktīvas iPad’a lietošanas mans Motorola Milestone liekās kā pilnīgs kompakt-klases telefons.
iPad’s noteikti ir ierīce, kura vairāk orientēta priekš lielām cilvēku masām, kas savukārt nozīmē, ka apieties ar viņu ikdienā ir ļoti parocīgi. Laika posmā, starp brīdi, kad manam vecajam 15” MacBook Pro nodega video karte un pirms es iegādājos jauno 13” MacBook Pro, piespiedu kārtā nācās vairāk kā pus gadu lietot HP Mini netbook’u un lietošanas ērtuma ziņā iPad’s ir pavisam citā līmenī. Es negribu teikt, ka funkcionāli iPad’s ir pārāks, jo uz jebkura netbook’a tomēr var uzlikt pilnu desktop operētāj-sistēmu, bet tieši lietošanas parocībā tās pat tuvu nav salīdzināmas platformas. Viss ir ērts, pārdomāts un nav pārspīlēts - kā jau Apple produktam.
Aplikācijas, kuras paredzētas tieši priekš iPad’a nav pieejamas tik plašā skaitā kā priekš iPhone vai iPod touch, bet vairumā gadījumu tādā vai savādākā formā var atrast aplikāciju, kura nodrošina tieši tev nepieciešamo funkcionalitāti. Pamēģināju uzinstalēt arī dažas aplikācijas, kuras paredzētas priekš iPhone - viņas strādā, bet izskatās diezgan briesmīgi, līdz ar to cenšos no tām izvairīties un kā jau minēju šobrīd neesmu atradis neaizstājamu iPhone/iPod touch aplikāciju, kuru vajadzētu paturēt uz iPad’a, neskatoties uz vizuālajām nepilnībām. Pateicoties lielākam ekrānam ļoti daudzas, galvenokārt dažādu web servisu, aplikācijas vienkārši vairs nav nepieciešamas, jo šos servisus ver ērti un parocīgi lietot vienkārši Safari.
Dažādas spēlītes uz iPad’a, viennozīmīgi, izskatās vienkārši lieliski no kā var secināt, ka Apple A4 mobīlais procesors ir pietiekoši konkurēt spējīgs mobīlo ierīču tirgū, vismaz ļoti detalizētu trīs dimensiju modeļu apstrādē. Pats gan vairāk priecājos par tādām spēlītēm kā Plants vs. Zombies HD, Fieldrunners HD, Flight Control HD un Worms HD, kuras - atkal - pateicoties stipri lielākajam ekrānam nekā iPhone vai iPod touch kļūst daudz baudāmākas, jo tavi paša pirksti pieskaroties ekrānam neaisedz procentuāli tik lielu ekrāna daļu, kā tas ir uz atiecīgajām, mazāka izmēra ierīcēm.
Runājot par aplikācijām, kuras tā vai savādāk varētu vairot produktivitāti on the go, jāpiemin visas Apple izlaistās offisa aplikācijas. (Pages, Numbers un Keynote). Vismazāk no visām šīm aplikācijām esmu izmatojis tieši Keynote, tapēc par to nevaru spriest diezgan objektīvi, bet atceroties laiku savā dzīvē, kad strādāju kādā no vairākām reklāmas aģentūrām, pati doma, ka varētu doties apraudzīt topošos un esošos klientus tikai un vienīgi ar iPad’u, attiecīgā laika kontekstā, liekās diezgan vilinoša. Pages, vismaz šobrīd, nav pārāk lietojama aplikācija, jo iPad’am nav pilna Latviešu valodas atbalsta, bet īsām piezīmēm, es labprātāk izmantoju Evernote.
Savā ikdienā, pārsteidzoši, bet vislielāko pielietojumu esmu atradis tieši Numbers aplikācijai. Sakarā ar neseno amata maiņu šobrīd ieņemu menedžera amatu picērijā un manos tiešajos darba pienākumos ietilpst arī naudiņas saskatīšana dienas beigās un, attiecīgi, tās nodošana tālāk. Nebūtu nekādu problēmu, ja es strādātu uzņēmumā, kurā tehnika nebūtu no pagājušā gadsimta un es nerunāju tikai par faksa izmantošanu kā ikdienas saziņas līdzekli, bet par cik tā, diemžēl, nav diezgan daudzas lietas ir jārēķina ar veco labo balto papīra lapu un kalkulātoru, kas lieliski atsvaidzina atmiņā ainas no vidusskolas, bet nebūt nav ērti vai praktiski. līdzīga situācija ir ar picu piegādēm mājās - viss tiek rakstīts uz papīra un digitāli nekur netiek piefiksēts. Kā zināms - cilvēks ir jebkuras tehnoloģijas vājais posms un šajā procesā neizbēgami tiek pieļautas kļūdas. Kas manā gadījumā ir svarīgāk ir fakts, ka tā saucamais cash-up ir jātaisa pēc darba laika beigām, bet man nepavisam negribās pavadīt vakaru pēc jau tā nogurdinošas darba dienas bakstot ciparus kalkulātorā un paralēli skribelējot da-jeb-ko uz baltas lapas. Pavadīju kādu stundu, lai saprastu kā tieši lai uzraksta pietiekoši vienkāršu formulu, iekš Numbers, kura to visu izdarītu manā vietā un beigu beigās viss izdevās vienkārši perfekti. Tagad katru vakaru dodos atskaitīties par ietirgoto ar iPad’u vienā un naudu, čekiem un karšu izdrukām otrā rokā. Iespējams, to varētu darīt arī uz MacBook’a, bet tas viennozīmīgi nebūtu tik ērti un neizskatītos tik labi kā uz iPad’a. Priekš to-do list es izmantoju Things aplikāciju, kura uz iPad’a izskatās vienkrši fantastiski un manuprāt ir labākais un ērtākais rīks manu to-do organizēšanai.
Produktivitāte uz iPad’a ir visnotaļ diskutabla lieta un par lietošanas ērtumu tieši šajā kontekstā ir pietiekoši daudzi visnotaļ spēcīgi argumenti no abām diskusijā iesaistītajām pusēm.
Vēl viens pielietojums, par kuru iedomājos tikai pēc tam, kad jau biju iegādājies iPad WiFi/3G nevis tikai WiFi ir Google Maps potenciāls uz šāda izmēra ekrāna - uz iPhone tas ir lietojams, bet uz iPad’a tas izskatās vienkārši fantastiski. Ne tikai žurnālus, bet arī kartes es, visticamāk, vairāk nekad nepirkšu.
Patiesībā vēl neesmu izmēģinājis iPad’u ar 3G pieslēgumu, ļoti vienkārša apsvēruma dēļ - vietējie provaideri piedāvā micro sim tikai ar pieslēgumu, bet tas man nu nebūt nav vajadzīgs. Vismaz pirmais mēģinājums pašam izveidot micro-sim karti beidzās visnotaļ neveiksmīgi - fakts, ka pamatskolā es rokdarbos biju nesekmīgs ir atstājis manāmas sekas līdz ar to vismaz pagaidām esmu palicis ar iPad’a WiFi konektivitāti. Pārāk sūdzēties par šo faktu gan nevaru, jo gan darbā, gan mājās iPads visnotaļ labi uztver “kaimiņu” WiFi, bet ja parādīsies pietiekoši vilinošs iemesls, iespējams, paņemšu micro sim ar līgumu. Pagaidām nākās iztikt.
Šajā apskatā gribu pieminēt arī rakstīšanu uz iPad’a, jo galu galā tieši skārienjūtīgās klaviatūras dēļ esmu izvēlējies Android telefonu ar pilnu, izbīdāmu QWERTY klaviatūru un iPad’s kārtējo reizi apliecina to, ka šī izvēle bijusi pareiza. Tik ātri rakstīt uz mobīlās ierīces kā uz savas Motorola Milestone es laikam nevarēšu ne ar vienu mobīlo ierīci, kurai ir tikai skārienjūtīgs interfeiss, bet atkal, šo ierīci es neuztveru kā produktivitātes celšanas rīku, bet galvenokārt kā kvalitatīvu brīvā laika pavadīšanas ierīci, līdz ar to - klaviatūra nav primārais.
Droši vien būtu bijis tikai loģiski iPad review rakstīt tikai uz iPada, bet diemžēl Latviešu valodas trūkuma dēļ tas nebija iespējams, tādēļ mēgināju vismaz daļas no šī apskata rakstīt uz iPad’a un pēc tam uzzrakstīto apstrādāt uz Mac’a, lai man rastos vismaz aptuvens iespaids par ātrrakstīšanu un dokumentu redigēšanu ar Pages palīdzību. Kopumā mani pārņem diezgan dalītas sajūtas ilgstoši rakstos uz iPada. No vienas puses - tā ir manuprāt labākā skārienjūtīgā klaviatūra, kuru man ir nācies lietot. Šī klaviatūra pārspēj iPhone klaviatūru tieši pateicoties savam izmēram. Uz iPad’a var rakstīt praktiski kā uz īstas klaviatūras pat, kad tas atrodās portrait mode, bet, lai rakstītu tiešām ātri ir nepieciešams neliels adaptēšanās process. Man, personīgi, gribētos, lai uzsitot pa vēlamo “pogu” uz ekrāna būtu jūtama neliela vibrācija, kas liecinātu par to, ka tavs vēlamais simbols ir piefiksēts, bet par cik reāli tablets ar šādu funkcionalitāti, vismaz man, nekad nav bijis pieejams, iespējams, ka labāk ir tieši tā, kā tas ir šobrīd.
Skatoties no otras puses uz iPad’a nav iespējams rakstīt ar abiem īkškiem kā to biju pieradis darīt uz iPhone, kad tas atradās landscape mode, kā arī uz pilnas QWERTY klaviatūras kā, piemēram, uz sava Motorola Milestone.
Lēnām, bet visnotaļ pārliecinoši iPad’s ieņem arvien lielāku lomu manā ikdienā un es atrodu tam arvien jaunus pielietojumus. Tas ir visnotaļ jocīgi, jo parasti, kad tieku pie jauna gadžeta vislielākais satraukums un sajūsma ir tieši pirmajā brīdī un tad tā pakāpeniski noplok un kļūst par tavu ikdienu. Pirms dažām dienām piefiksēju visnotaļ interesantu faktu - nebiju pamanījis, ka manam Motorola Milestone ir beidzies kredīts, jau vairāk kā dienu. Kopumā esmu ļoti priecīgs, ka tomēr pārkāpu savam konservatīvismam un nolēmu iegādāties šo ierīci, jo nu tā ir ieņēmusi ļoti stabilu vietu starp gudro-telefonu un portatīvo-datoru!
