Ēriks uzraksta dažas rindiņas.

#referendums par krievu valodu

Tue, 03 Apr 2012 21:48:25 +0300

ICS 4.0.3 uz HTC Desire S via Virtuous Quattro RC3

Tue, 03 Apr 2012 21:48:01 +0300

Beidzot ir pienācis brīdis, kad arī uz vecākiem (vienkodola) Android telefoniem sāk parādīties lietojami Ice Cream Sandwich ROM’i. Pirms dažiem mēnešiem jau biju iemēģinājis vienu no Virtuous Quattro ROM’a betām, bet tanī brīdī ICS ports bija - nelietojams. Šobrīd paverās pavisam savādāks skats. Lielākā daļa gļuku ir novērsti un jebkurš var iemēģināt

Šobrīd Quattro ROM’s, pašreizējā RC3 versijā, (lejupielādēt var xda forumos - šeit) ir pieejams priekš HTC Desire HD/S/Z un Incredible S.

Atļaušos spekulēt un pieņemt, ka tas savukārt nozīmē, ka arī citiem, adekvātas ātrdarbības, vienkodolprocesoru Android telefoniem vajadzētu tikt pie ejošiem custom ICS Rom’iem. Vienīgā problēma, kuru šobrīd esmu novērojis ir nelieli gļuki kameru darbībā. Priekš aizmugurējās kameras, ieteiktu pagaidām izmantot trešo partiju aplikācijas, nevis built in kameru. Visādi citādi, cepuri nost, Quadrant’s rāda labus ciparus un arī lietojot iekdienā nav manāma nekāda aizķeršanās. Quattro Roms piedāvā arī nelielus tweek’us procesora ātrdarbības palielināšanai (overclock’ošanai) un brīvās operatīvās armiņas minimuma nodrošināšanai, kas, kopumā, padara Desire S līdzvērtīgu, ja ne ātrāku, kā brīdī, kad uz tā griezās Gingerbread.

Ar nepacietību gaidu gala relīzi!

See the full gallery on Posterous

Any.DO (Android) apskats.

Tue, 03 Apr 2012 21:47:44 +0300

Mani nebeidzamie perfektas to-do aplikācijas meklējumi, visticamāk, neapstāsies nekad! Katru reizi, kad ar sevi esmu vienojies par kādu konkrētu risināju, gadās uziet kādu jaunu, šķietami labāku, veidu kā veiksmīgi organizēt savā dzīvē darāmās lietas. Protams, joprojām aktuāls ir mūžsenais stāsts, vai daudz produktīvāk nebūtu vienkārši “sākt darīt!” darāmās lietas, nevis meklēt nebeidzamus veidus kā tās secīgi (un pēc dažādiem citiem parametriem un prioritātēm) sakārtot nebeidzamo darāmo lietu sarakstu.

Jau kādu ilgāku laika brīdi paralēli izmantoju wunderlist (aprakstu var izlasīt šeit) priekš saviem ikdienas “svarīgajiem” darbiem un Do It Tomorrow (aprakstu var izlasīt šeit) priekš savām “ne tik svarīgajām” ikdienā darāmajām lietām. Viss smuki sinhronizējās starp trīs ikdienā izmantojamajām platformām (OSX, iOS, Android) un šķietami beidzot varētu pilnvērtīgi pievērsties sarakstīto darāmo lietu realizēšanai.

Fakts, kas visu laiku nedeva mieru bija to-do eksistence arī iekš Google Cal, kuru izmantoju kā savu kalendāru, tādēļ tīri no “visu gribu redzēt vienuviet” skatu punkta abas līdz šim lietotās aplikācijas bija nederīgas. Līdz šim nebija gadījies sastapt pietiekoši vizuāli baudāmu aplikāciju, kura sinhronizētos ar Google Cal. Any.DO piedāvā sinhronizāciju ne tika ar Google Cal, bet ar neskaitāmiem citiem servisiem un aplikācijām. (Todo, Task List, Remember the milk, gTasks, RTM, Springpad, Catch, Astrid, Outlook, Microsoft Exchange)

Runājot par dizainu Any.Do pēc sava vizuālā noformējuma, īpaši lietojot melno tēmu, (kopā šobrīd pieejamas divas: melnā un baltā) ļoti atgādina Windows Phone Metro UI. Tas nekādā gadījumā nav slikti, jo manuprāt Metro UI nelielās devās ir patiešām baudāms. Vai vēlētos visu OS noformētu šādā stilā, protams, ir cits jautājums.

Patīkams sīkums ir aplikācijā iekļautais balss atpazīšanas atbalsts kā arī iespēja organizēt veicamos uzdevumus apakšfolderos un katram uzdevumam pievienot piezīmes. Vērts pieminēt, ka gadījumā, ja netiek izmantots Google Cal sinhronizācija, darāmās lietas iespējams saglabāt arī SD kartē. Kā patīkamu eye-candy var pieminēt arī faktu, ka brīdī, kad tiek pievienots uzdevums, kurā tiek minēts kāds no kontaktos sastopamajiem vārdiem, aplikācija attēlo attiecīgo kontaktu.

Kopumā Any.DO ir ļoti elegants un praktisks veids kā organizēt savas darāmās lietas un priekš manis noteikti aizstās Do It Tomorrow un lēnām sāk aizstāt arī wunderlist. Lai Any.DO kļūtu par manu primāro, ikdienā lietojamo, to-do aplikāciju, noteikti nāksies pagaidīt pilnvērtīgu iPad aplikācijas versiju, bet priekš Android, šobrīd, šī ir viena no daudzsološākajām aplikācijām šajā kategorijā.

Šobrīd Any.DO pieejams tikai priekš Android tālruņiem (Par brīvu to var lejupielādēt Android Market), bet Any.do mājaslapā varam izlasīt, ka veidotāji strādā pie iPhone, WEB un Chrome versijām.

See the full gallery on Posterous

Photobooth (Android) apskats.

Tue, 03 Apr 2012 21:47:29 +0300

Man vienmēr ir patikušas aplikācijas, kuras izpilda tikai vienu, specifisku, funkciju, bet izpilda to labi, pretstatā neskaitāmām iespējām, kuras gala rezultātā ir so-so. Viena no šādām aplikācijām ir Photobooth priekš Android. Ir reti gadījumi, kad rodās vajadzība vairākas bildes apvienot vienā un tieši ar šo uzdevumu ātri un vienkārši tiek galā Photobooth.

Šobrīd Photobooth piedāvā dažas vienkāršas iespējas kā apvienot vairākas bildes vienā. Vēlamās bildes var savienot horizontāli un vertikāli, kā arī izvēlēties gala bildes izmēru un sakārtot sākotnējās bildes vēlamajā secībā. Photobooth izstrādātājs sola, ka nākotnē būs pieejami vēl vairāki veidi, kuros bildes būs iespējams savienot, bet šobrīd aplikācija piedāvā tikai divus iespējamus izvietojumus.

Photobooth var lejupielādēt Android Market par brīvu un lietotājam nenākās sadzīvot ar reklāmām, kas ir bieža parādība Android aplikācijām, kuras uz Android platformas pieejamas par brīvu. Photobooth ir vizuāli patīkams dizains, ērtas izvēlnes un perfekti nostrādātas pamatfunkcijas, kuras neapgrūtina gala lietotāju ar neskaitāmām izvēlnēm. Ir iespējams atrast vairākas citas bilžu apstrādes un pēcapstrādes aplikācijas priekš Android, kuras piedāvā daudz plašākas funkcijas, bet gadījumā, ja dažas bildes vajag vienkārši un ātri savienot vienā Photobooth, manuprāt, ir labākā izvēle.

See the full gallery on Posterous

Multitasking gestures uz pirmās paaudzes iPad.

Tue, 03 Apr 2012 21:47:15 +0300

Mans pirmās paaudzes iPad šobrīd nav džeilbreikots. Ne tikai ideoloģisku apsvērumu (nekad, uzreiz, nav pieejama jaunākā iOS versija) dēļ, bet, galvenokārt, tādēļ, ka iPad ir mans primārais on-the go gadžets un gribās no tā sagaidīt zināmu stabilitāti. Neskatoties uz to arvien biežāk sāk parādīties velme uztaisīt džeilbreak’u, jo parādās arvien vairāk un vairāk funkcijas, kuras iespējamas tikai uz jailbreak’otas ierīces. Piemēram Weather Widget, kurš pieejams tikai iPhone un gestures, kuras pieejamas uz pēdējās paaudzes iPad’a.

Brīdī, kad (ja) funkcionāla Siri parādīsies uz džeilbreak’otiem pirmās paaudzes iPad’iem, tas, priekš manis varētu būt pietiekoši labs iemesls, lai džeilbreak’otu savu iPad’u, bet šobrīd nesaskatu citu pietiekoši spēcīgu vilinājumu, lai to darītu.

Interneta plašumos uzgāju veidu kā uz pirmās paaudzes iPad’a, bez džeilbreak’a, uzlikt vismaz vienu no man vēlamajām funkcijām no iPad 2: Multitasking gestures. Patiesībā process ir diezgan vienkāršs:

Iesākumam ir nepieciešams modificēts redsnow džeilbreak tool’is (Windows versija pieejama šeit), kurš īstenībā veic, nevis džeilbreak funkciju, bet vienkārši “iedarbina” pirmās paaudzes iPad’am iespēju izmantot gestures.

Tālāk iPad’u vajag dabūt DFU mode.

Palaižam modificēto redsnow un, gadījumā, ja iPad’s atrodās DFU mode, tam vajadzētu paveikt pārējo.

Neskatoties uz to, ko saka installers, iPad’s, kā tāds, nav džeilbreak’ots. Tam vienkārši ir pievienota iPad 2 multitasking gestures funkcija.

Pārdomas par A. Ēķa vieslekciju RSU: Šovu Producēšana (25.10.2011)

Tue, 03 Apr 2012 21:47:00 +0300

Radās iespēja apmeklēt Andreja Ēķa vieslekciju RSU, kuras galvenā tēma bija šovu producēšana. Neskatoties uz to, ka LNT, viennozīmīgi, neuzskatu par kvalitatīvu mediju un TV kopumā man šķiet mirstošs medijs, nevar vienkārši ignorēt iespaidu, kuru viens no Latvijas komerckanāliem atstāj uz lielu daļu no sabiedrības.

Tātad ierados lekcijā, gatavs skatīties uz notiekošo caur labi zināmo “internets Jūs visus agri vai vēlu tāpat nobeidzinās” prizmu, bet neskatoties uz to pēc lekcijas biju patīkami pārsteigts par tās norisi un iznākumu, tādēļ nolēmu padalīties savās pārdomās par dzirdēto.

Atšķirībā no gaidītā prezentācija, primāri, bija par “Uzmanības laikmetu” un tikai sekundāru lomu tajā bija atvēlēta pašai šovu producēšanai.

Televīzija pārdod auditoriju, pastarpināti, caur reklāmu, dod klientam iespēju attiecīgu auditoriju uzrunāt. Prezentācijas messidžs bija gaužām vienkāršs:

Feodālismā toni noteica tas, kuram piederēja zeme, industriālajā laikmetā tas, kuram piederēja ražošanas līdzekļi, informācijas laikmetā - tas, kuram bija labākā reklāma, bet šobrīd mēs dzīvojam uzmanības ērā - un visbūtiskāk ir izdalīt svarīgo no trokšņa.

Kā piemēru veiksmīgai uzmanības laikmeta kampaņai Ēķis minēja “Meteorītu”, kampaņa, kura izraisīja milzīgu rezonanci ar ko pievērsa plašas sabiedrības uzmanību - rezultāts - ideāls.

Gandrīz ideāls. Plika uzmanība bez pievienotās vērtības ir nekas. Value makes followers. Aktīva sava produkta messidža kultivēšana - vairs nepietiek, tikai ar uzmanības piesaistīšanu. Lai vienā (vai dažās) dienās ieguldītais sākotnējā “splash’a” efekts nepazustu, lai pievienotā vērtība attiecībā pret produktu, arī nākošreiz, tos pašus cilvēkus uzrunātu un potenciāli piesaistītu jaunus sekotājus.

Nav jēgas vienkārši veidot uzmanību, nepieciešams pievienot, šai radītajai uzmanībai, vērtību un kontekstā, atrast produktu, kuram piesaistīt konkrētās vērtības.Televīzija, šajā gadījumā, ne tikai pārdod GRP, bet gan brenda atpazīstamību ilgstošā laika periodā.

Sekoja neliels ieskats reālos šovu piemēros:

Okartes akadēmija tika radīta kā atbilde konkurentiem, kuri piecu gadu garumā katru vakaru televīzijas ekrānā stāstīja anekdotes. (ZZ reklāmas kampaņas). Kā radīt pievienoto vērtību? Interaktīvs talantu meklēšanas šovs. Šajā gadījumā pievienotā vērtība ir “mākslinieciskums”. Okarte - kā sinonīms mākslai, kas nodrošina brendam pievienoto vērtību.

Dziedošās ģimenes tika radītas ar domu, lai veidotu Maximas brendu Latvijā. Sākotnēji “Maxima” ir bija vienkārša Lietuviešu lielveikalu ķēde, tagad tā “stiprina Latvijas ģimenes”. Paralēli TV šovam Maxima tagad var savos reklāmas materiālos izmantot “reālus” atpazīstamus cilvēkus, kuri stāsta gala patērētājam par brendu, tādejādi veicinot tā atpazīstamību.

Labestības Diena būtībā ir par community, nevis par konkrētu brendu. 3000 Ls un Kārlis dzirdēs, skatītājs redz māte, kura nevar viņiem palīdzēt, bet sabiedrība kopumā - var!

Konteksts: Swedbanka, kur atņēma cilvēkiem dzīvokļus krīzes gados, vēlās spodrināt savu brenda vārdu - darot kaut ko labu. Šajā gadījumā iesaistās arī skatītājs, kurš ir vidējais pelēkais Latvietis un uzskata, ka mēs neesam labestīga tauta. Viņa apziņā tikai par vienu LS ir iespēja to mainīt! Trīs piepildīti sapņi!

Ja produktam nav pievienotās vērtības - tirgo atlaidi!

Visvairāk man patika daļa, kurā Ēķis, runājot par nākotni, apgalvoja, ka drīz vairs nebūs svarīgs nesējs - svarīgs būs saturs un, neatkarīgi no frekvences, piesaistītie sekotāji. Gala produkts izvirzās galvenajā lomā, nav svarīgi kā viņš izplatīsies. Medijs arvien vairāk pats sāk ražot, ja tā nenotiek, tas mirs - pateicoties globālā tīmekļa attīstībai, iepirktajai produkcijai, drīz nebūs jēgas. Patiesībā ar to var saskarties jau šobrīd - LNT rāda “Gossip Girl” ceturto sezonu, bet visi (kurus tā interesē) no torrentiem lejupielādē pēdējo sēriju dienā, kad tā tiek izlaista.

Bija arī daži labi jautājumi no auditorijas puses, piemēram, par iemeslu biežajai filmu atkārtošanai LNT (un citos) kanālos. Ēķis paskaidroja, ka bez pašsaprotamajiem, financiālajiem iemesliem, atkārtojot filmas skatītājs iegūts noteiktu emocionālo stāvokli, pie kura skatītājs atkal un atkal labprāt atgriežās, kā piemēru minot neskaitāmās cilvēku masas, kuras katrā gadu mijā labprāt skatās “С лёгким паром!”.

Newsstand In Folder. (iOS)

Tue, 03 Apr 2012 21:46:43 +0300

Pēc pēdējā iOS atjauninājuma (pārspriedumu par iOS5 GM var izlasīt šeit) ir vismaz viena - nepatīkama izmaiņa, proti, Newsstand (Apple jaunā aplikācija, lai varētu nopirkt žurnālus). Pati par sevi tā nav “nepatīkama” izmaiņa, bet kontekstā ar to, ka to nav iespējams Newsstand ievietot kādā citā folderī, tā var kļūt diezgan kaitinoša.

Būtībā - Newsstand nav aplikācija, bet vienkārši re-brandots folders, līdz ar to - pastāv iespēja to ievietot citā folderī, tieši ar to pašu metodi ar kuru iOS iepējams ievietot jebkuru citu folderi folderī. Nepieciešama vienkārši pirkstu veiklība. Brīdī, kad ar divām (citām) aplikācijām tiek izveidots jauns folders (ja darbojās pietiekoši ātri), tajā var paspēt iemest arī Newsstand.

Tā arī ir visa gudrība, jeb, precīzāk, veiklība.

See the full gallery on Posterous

Stitcher (Android) apskats.

Tue, 03 Apr 2012 21:46:17 +0300

Ilgāku laiku meklēju vienkāršu un vizuāli baudāmu veidu kā klausīties podkāstus uz sava Android telefona (aprakstu var izlasīt šeit). Piederu pie tās cilvēku kategorijas, kura ikdienā lieto iTunes un kuram tas patīk. Ir dažādi veidi, kā sinhronizēt iTunes saturu ar Android ierīci, bet visi izmēģinātie (DoubleTwist, Winamp etc.) kaut kā neaizgāja. Vienojos ar sevi, ka to mūziku, kuru vēlos klausīties uz sava telefona, dažas reizes mēnesī varu manuāli nomainīt, bet ar podkāstiem ir drusku cits stāsts. Tas ir jauns kontents, gandrīz katru dienu un par cik Android operētājsistēmas default’ā nav pieejama iespēja lejupielādēt un atjaunināt pokāstus nācās meklēt alternatīvas.

Uzgāju tādu aplikāciju kā Stitcher. Pateicoties šai aplikācijai uz Android mobīlā telefona vairs nav nepieciešams lejupielādēt (vai manā gadījumā - sinhronizēt ar datoru) podkāstus - tos var vienkārši strīmot. Sākotnēji diezgan skeptiski skatījos uz šādu iespēju, bet.. nolēmu pamēģināt.

Podkāstu Izvēle ir pietiekoši liela un man izdevās atrast pilnīgi visus podkāstus (this is my next, engadget, diggnation, twit, macbreak weekly etc.), kurus ikdienā klausos. Stitcher aplikācija piedāvā arī iespēju atrast jaunus podkāstus, bet sakarā ar to, ka pēdējā laikā cenšos ierobežot savu informācijas plūsmu neesmu vēl neko ievērības cienīgu atradis.

Bradājot pa Rīgas centru un Pārdaugavu ne reizi vēl nav gadījusies situācija, ka Stitcher pārstātu darboties. Nezinu cik tieši daudz no paša podkāsta tiek sabuferots, bet ņemot vērā LMT ne pārāk stabilo internetu un savu pieredzi ar Stitcher, pieļauju, ka daudz. Stitcher nestrīmo video podkāstus, bet pārveido tos audio formātā un tālāk nosūta to uz tālruni tikai audio celiņu no video materiāla. Dažiem podkāstiem tas der, citi, kā piemēram Diggnation, noteikti nav vienkārši “klausāmi”. Jebkurā gadījumā - patīkami, ka šāda iespēja pastāv.

Atšķirībā, piemēram, no oficiālās Ustream aplikācijas, kuru dažreiz izmantoju, lai klausītos podkāstus dzīvajā Stitcher darbojās backgroundā un tādejādi nepatērē papildus baterijas resusus bezmērķīgi dedzinot ekrānu. Stitcher piedāvā diezgan patīkamu lietotāja saskarsmi, kas joprojām (lasīt JOPROJĀM!!!) ir pietiekoši reta parādība uz Android tālruņiem.

Man - kā cilvēkam, kurš savu ikdienu nespēj iedomāties bez podkāstiem šī aplikācija bija īsts atklājums. Tagad jebkurā laikā (protams, ja pieejams mobīlais internets) var sākt vai atsākt klausīties jebkuru podkāstu. Būtu patīkami, ja Sticher piedāvātu podkāstus arī lejupielādēt gadījumiem, kad dodies, piemēram, ārpus pilsētas un ir skaidrs, ka strīmot neko īpaši nesanāks, bet visādi citādi, šī pilnīgi noteikti ir must have aplikācija priekš jebkura pokāstu klausītāja ar Android tālruni.

Stitcher par brīvu (diemžēl nāksies sadzīvot ar reklāmām) var lejupielādēt šeit.

See the full gallery on Posterous

Pirmie iespaidi par iOS5.

Tue, 03 Apr 2012 21:45:59 +0300

Vairums iOS5 jaunumu jau tika prezentēti šī gada WWDC (par ko jau rakstīju šeit) un pēc nesenā Apple event’a, kurā tika prezentēts iPhone 4S, tomēr nevarēju pagaidīt (vēl nedēļu) un radās nepārvarama velme pašam pamēģināt iOS5 brīnumus. GM (Gold Master), kurš developeriem kļuva pieejams pēc attiecīgā event’a, ir, praktiski, pilna operētājsistēmas versija un savā izpildijumā minimāli (ja vispār) atšķirās no gala versijas, ko vairums lietotāju saņems nākošnedēļ. Tikai pēc vairākām nedēļām atcerējos, ka patiesībā lietoju iepriekšējā, nozīmīgā iOS atjauninājuma GM versiju.

Atšķirībā no iPad 2, kuram ir pieejamas trīs dažādas (wi-fi, wi-fi +3G GSM un Wi-Fi +3G CDMA) iOS5 versijas, pirmās paaudzes iPad’am ir tikai viens .ipsw fails, kurš der visiem modeļiem un lejupielādēt to var šeit. Pirmo reizi mēģinot atjaunināt iPad’u uz iOS5 GM, process apstājās pusceļā, jo priekš tā ir nepieciešama arī iTunes pēdējā beta (lejupielādēt var šeit). Kad tas tika izdarīts, turpmākais update process noritēja bez aizķeršanās.

Svarīgākai jaunums iOS5 (bez Tiny Tower paziņojumiem uz lock screen, protams!) priekš manis ir Google kalendāra native sinhronizācija ar kalendāru iPad’ā. Jautājums joprojām paliek atklāts - kā darbosies iCloud dokumentu un visu pārējo labumu sinhronizācija, bet šī viena opcija priekš manis, kā Google Cal addict’a, ir neaizvietojama.

Liekās jocīgi, ka Apple, joprojām, nav priekš iPad iekļāvis native Weather app, līdz ar to temperatūru aiz loga nevar pārbaudīt vienkārši paskatoties uz lock screen, bet pieļauju, ka būs nebeidzams klāsts ar aplikācijām, kas to piedāvās Apple vietā.

Toties tā lieta, kura ir pieejama tikai uz iPad’a ir split keyboard. Sākumā rakstīt ar to ir diezgan neierasti, bet pavadot ar to dažas minūtes rodās sajūta, tā ir neatņemama iPad’a sastāvdaļa. Savienojumā ar iA Writer (kuru aprakstīju šeit) un, kurš, starp citu, jau ir optimizēts priekš iOS5, dalītā klaviatūra darbojās kā lielisks produktīvas rakstīšanas rīks.

Bez jau pieminētajām lietām gribās arī atzīmēt iespēju Safari atvērt vairākas lapas līdzās vienu otrai. Ikdienā lietojot iPad, bez šīs funkcijas, biju aizmirsis, cik patiesībā ērti tas ir.

Kopumā izskatās, ka iOS5 būs kvalitatīvs iOS atjauninājums un vismaz uz mana pirmās paaudzes iPad’a darbojās bez aizķeršanās. Google Cal sinhronizācija un Split Keyboard atsevišķi, priekš manis, šo iOS atjauninājumu padara par must have. Gribētos ticēt, ka iCloud iedegs pēdējās svecītes eglītē un, ja Pages dokumentu sinhronizācija darbosies, vismaz uz pusi, tik labi kā solīts, tas iPad’u atkal pietuvina par vienu solīti tuvāk, reālam, portatīvā datora aizstājējam.

Stīvs Jobs 1955-2011

Tue, 03 Apr 2012 21:45:16 +0300

Ir brīži, kad diemžēl, nevaru, rakstveidā, pietiekoši kvalitatīvi atainot savas izjūtas un šis ir viens no tiem gadījumiem. Esmu uzskatījis sevi par piederīgu Apple kultūrai, praktiski, no brīža, kad spēju sevi atcerēties. Par pamatu tam, kalpoja fakts, ka mans tēvs deviņdesmito gadu sākumā strādāja kompānijā, kura sāka piegādāt Macintosh datorus atjaunotās Latvijas izdevniecībām. Tādēļ Apple produkti man blakus ir bijuši jau sākot no mazotnes. Protams, tanī laikā, es nebiju tehnoloģiju entuziasts, bet, pat kā bērnam, likās, ka Apple produkti, vienmēr ir kaut kā foršāki par PC, kuri, arī, periodiski, bija pieejami manās mājās. Pirmais pārnēsājamais dators, kuru man, vidēji septiņus, astoņus gadus vecam bērnam, pirmo reizi radās iespēja turēt rokās (ne gluži turēt, jo to darīt Es īsti neatļāvos, bet aptaustīju gan no visām pusēm) bija tieši Apple produkts.

Tas bija melnbalts PowerBook 145 B/W 92 uz kura sākumā uzspēlēju Shufflepuck. Pēc brīža mājās parādijās Macintosh PowerBook 175, bet ar to arī mana iepazīšanās ar attiecīgā laika perioda portatīvo daroru beidzās. Es atceros, ka uz Powerbook 175 portatīvā datora es varēju spēlēt Prince of Persia, kas likās visnotaļ iespaidīgi, ņemot vērā faktu, ka līdz šim mājās, līdzīgām izklaidēm, bija pieejami tikai desktop datori ar lieliem, kantainiem monitoriem. Tā laika killer app priekš manis bija Kid Pix, kas bija zīmēšanas programma bērniem, kurā, pa virsu sevis zīmtajam, varēja uzspiest zīmogus ar dažādiem attēliem. Kā zināms lielākā daļa cilvēka personības veidojās tieši laikā, kad cilvēks sāk iepazīt un apzināties pasauli sev apkārt un ietekme uz viņa pasaules redzējumu vistiešākajā veidā ir atkarīga no lietām, kuras ir viņam, attiecīgajā brīdī ir pieejamas. Manā gadījumā - tas bija Macintosh.

Pastarpināti mājās bija pieejams arī IBM galda dators ar DOS operētājsistēmu, kuru izmantoju, ja tā varētu teikt, ikdienā un līdz ar to mans priekštats par “datoriem” kopumā nebija izveidojies diezgan pozitīvs. Atceros, ka zilā krāsa, stipri apgrūtināja informācijas uztveri un attiecīgās tālākās darbības, kas sevī ietvēra kārtējās spēlītes .exe (?) faila meklēšanu.

Uz Macintosh`a šādu problēmu nebija. Jau toreiz sastapos ar operētājsistēmas modeli, kur visa darbība notiek uz darba virsmas un informācija tika sagrupēta nelielos kubiciņos, ko sauca par “folderiem”. Man, kā jau bērnam, tas viss likās ļoti interesanti. Vienā vietā varēja salikt visas savas spēlītes, otrā skaņas failus un galvenais – tas bija loģiski un saprotami – nebija nekādu zilo logu, kur garās listēs bija dažādi faili, bez jebkādas nozīmes. Nebija jāatcerās kāds burts a:/ (?) ir jāraksta, lai tiktu disketē, kurā bija ierakstīta kārtējā spēlīte. No tiem laikiem droši vien arī iestrādājusies mana mīlestība pret iconām. Atceros, ka uz vairākām disketēm biju izveidojis diezgan ievērojamu kolekciju ar dažādām (apmēram 400) iconām. Katrai iconai mēģināju piedēvēt savu daudz maz atbilstošu nosaukumu. Tas bija tāpat kā kolekcionēt digitālas markas, tikai vieglāk. Vajadzēja vienkārši izvēlēties “Get info”, iezīmēt vēlamo iconu, nokopēt to, izveidot jaunu folderi vējamajā vietā un ielīmēt bildīti. Atceros kā jau vēlākos gados, vēl pirms regulāri bija pieejams internets, vairākkārtīgi ķemmēju MacWorld un MacFormat diskus dažādu jaunu iconu meklējumos.

Gāja laiks un mājās sāka parādīties arvien jaunāki - spēcīgāki Macintoši. Tas bija pre-iMac burbuļa laiks Apple Computer vēsturē. Apple nebija striktas modeļu līnijas kā tas ir mūsdienās. Bija ļoti daudzi un dažādi Maci, gluži kā tas šodien ir ar PC datoriem. Tas bija laiks, kad Stīvs Džobss tika padzīts pats no savas kompānijas. Tanī laikā es, protams, to nesapratu un mani tas ne pārāk interesēja. Man patika operētājsistēma, bija pietiekoši daudz dažādas spēlītes. Mājās priekš PPC, kura priekšpusi rotāja “Think Different uzaksts” parādijās upgrade karte, kas līdz šim brīdim, liekās kaut kas visnotaļ neiedomājams,kontekstā ar Apple, bet tanī laikā priekš Manis tas nozīmēja tikai to, ka dators kļuva nedaudz ātrāks.

Tas bija drūms laiks gan Apple un es joprojām īsti nesapratu, kapēc vienmēr tik foršais Macintosh, vismaz visuāli sāka tik ļoti atgādināt PC? Vēl vairāk - es nevarēju saprast, kapēc Windows, kurš nomainīja DOS operētājsistēmu izskatījās tieši tāpat kā Macinosh? (..bet šodien nav īstā diena, lai iedziļinātos šajā jautājumā) Attiecīgajā laika periodā arvien vairāk draugiem un paziņām sāka parādīties PC un arvien biežāk nācās skaidrot kādēļ, es nevaru paspēlēt arvien vairāk un vairāk spēlītes, kas joprojām bija ļoti aktuāls jautājums. Well, man bija Photoshops! Tāpat, parādijās jauns arguments: “Mans dators nekarās!” jo ikdienā saskaroties ar Windows 95 nācās atkal un atkal pārliecināties, ka neskatoties uz Apple attiecīgā laika perioda problēmām, tās tāpat likās niecīgas salīdzinot ar to, ar ko ikdienā saskārās Windows lietotāji.

Šajā brīdī Apple atgriezās Stīvs Džobs. Ironiski, bet tieši 1997 gada leģendārais Microsoft Deal palīdzēja Apple izdzīvot. Atceros vienā no MacWorld izdevumiem, kur pēc Stīva atgriešanās viņš tika attēlots, karikatūrā,turoties pie grimstoša kuģa ar šauteni apšauj glābšanas laivas uz kurām attēloti tādi brendi kā Compaq, Intel, IBM u.c.

Tieši šis darijums bija pagrieziena punkts Apple vēsturē un tā rezultātā parādijās iMac burbulis. Pirmo reizi ieraugot to sapratu, ka kaut kas Apple ir mainījies. Tas šarms, kurš savā veidā piemita pirmajiem portatīvajiem datoriem, kurus man, manas dzīves laikā gadījās ieraudzīt, bija atgriezies. Patiesībā atgriezies bija Stīvs. Tas, protams, neatrisināja daudzas problēmas un kā tagad arceros, ka uz tā nebija iespējams noskatīties normālas kvalitātes DVDRipus, bet damn - uz galda tas izskatījās labi. Un tas bija tikai sākums.

Stīvs bija cilvēks, kurš pieņēma lēmumu par atteikšanos no OS9 un pāriešanu uz OSX. Tas bija grūts lēmums, kuru, velkot paralēles, Microsoft nav spējis izdarīt līdz šai dienai. iPod neatgriezeniski izmainīja visu mūzikas industriju. Man nebija pats pirmais iPod’s, bet iPod Photo un joprojām nēsāju līdzi iPod 80GB. Pavisam nesenā pagātnē, kad pirmo reizi paņēmu rokās savu iPhone 2G, bija skaidrs, ka neviens viedtālrunis vairs nekad nebūs tāds kā iepriekš. iPad, kurš ir neatgriezeniski izmainījis planšetdatoru tirgu… Varētu turpināt uskaitīt lietas, kuras Stīvs Džobs ir paveicis, bet šodein tas nav galvenais…

Svarīgi ir atcerēties, ka neatkarīgi no tā , kādu platformu vai OS, tu lieto, vai pieskaiti sevi geek’iem vai cilvēkiem, kuriem tehnoloģijas ir svešas, vēlies tu to, vai nē, bet šis cilvēks - Stīvs Džobs - ir mainījis pasauli, kurā mēs dzīvojam - tādejādi, arī katru no mums. Radot produktus Apple, Stīvs Džobs uzrunāja katru no mums.. Svarīgākais ir tas, ka mēs, kā suga, esam zaudējuši vienu no labākajiem mūsu vidū. Man ir neaprakstāmi žēl par šodienas notikumu..

RIP

Pārdomas par Kindle Fire.

Tue, 03 Apr 2012 21:44:58 +0300

Šodien Amazon prezentēja trīs Kindle (Kindle Fire, Kindle Touch un classic Kindle) modeļus. Jau labu laiciņu visa tech pasaule zināja par faktu “kā tādu”, bet patīkami beidzot ieraudzīt, ko īsti Amazon ir iecerējuši. Patīkami vairāku iemeslu dēļ.

Šodienas Amazon paziņojums ir daudz interesantāks par jebkuru nesenā (vai arī senākā) pagātnē piedzīvotu, Android planšetdatoru ražotāja pieteikumiemu, jo Amazon ir viena no nedaudzajām kompānijām, kura, reāli, varētu sacensties ar Apple planšetdatoru lauciņā.

Amazon izvēlējās pilnīgi pretēja stratēģiju: Kindle Fire planšetdatora fokuss ir nevis vienkārši uz dzelžiem, kā vairumam Android planšetdatoru, bet gan uz (Amazon) servisiem. Tas ir loģiski, jo vairums vienkāršo cilvēku pērk ierīci, lai izmantotu dažādus servisus, nevis tādēļ, lai padižotos ar spec-sheet. Latvijā ļautiņiem to saprast ir pagrūti, jo liela daļa piedāvāto servisu nemaz nav pieejami mūsu (lasīt trešās pasaules valsts) platuma grādos.

Pārāk daudz inovācijas bez jauna pārlūka un jauna vizuālā redzējuma par Android 2.3 tēmu Kindle Fire nepiedāvā un LABI, KA TĀ! Tādejādi Amazon saglabā iespēju tirgot Kindle Fire par neticami zemu cenu. Vismaz salīdzinot ar Android konkurentiem, kuri ir pārliecināti, ka vienīgā pareizā cena, ir iPad2 cena, kas pašā būtībā ir nepareizs pieņēmums, jo Android planšetdarori nepiedāvā ne uz pusi tik daudz kvalitatīvu servisu/aplikāciju kā Apple konkurents.

Jaunā Kindle Fire cena štatos ir vairāk kā uz pusi zemāka, jāsaka kā ir, vienīgajam konkurentam, un tas priekš ierīces, par kuru ļoti daudzi cilvēki vēl nevar pateikt vai viņiem tāda ir nepieciešama, ir daudz (jeb, precīzāk, maz)!

7” ir patīkams lielums un vienīgias, šobrīd aktuālais jautājums ir par baterijas dzīves ilgumu. Ja tā būs līdzvērtīga vai dažas stundas mazāka kā iPad, tad viss būs kārtībā, bet ja aparāts vilks knapi trīs stundas, tas būs dealbreaker izskatās, ka arī baterijai būs adekvāts darbības laiks. Tāpat interesanti vai pie šī Amazon brīnuma varēs pieslēgt bluetooth klaviatūru?

Kopumā, Amazon planšetdators noteikti ir vērtējams kā pozitīva pārmaiņa, šobrīd, nedaudz stagnātiskajā planšetdatoru tirgū un tālākā nākotnē varētu piespiest Apple pazemināt iPad’u cenas paralēli turpinot inovēt pierādot potenciālajiem pircējiem, ka ir vērts pārmaksāt par iPad’u.

Good Copy, Bad Copy (2007)

Tue, 03 Apr 2012 13:28:24 +0300

Noskatījos film Good Copy, Bad Copy un īpaši saistoša likās filmas pimā puse, kur tika apskatīta dziesmu samplošana un analizēt, cik legāli, vai nelegāli tas ir. Šajā kontekstā nedaudz aizdomājos par to kā mūsdienās ir attīstijusies re-share vai tā sauktā meta kultūra (abstrakta, šajā gadījumā, informācijas slāņa radīšana starp objektu un tā atainojumu) interneta vidē.

Kāmēr indivīds sniedz atsauci uz sākotnējo informācijas avotu, kuru viņš izplata (tātad, arī darba autoru un, attiecīgi, autortiesību turētāju), vairumā gadījumu visas iesaistītās puses ir apmierinātas.

Pat gadījumos, kad indivīds pievieno savu subjektīvo viedokli, kurš ir krasi atšķirīgs no orģinālavota, tas vienkārši veido kārtējo meta slāni orģinālajam informācijas avotam. Šāda situācija nav iedomājama klasiskajos (lasīt “vecajos”) informācijas kanālos, jo gadījumā, ja kāds bez autora atļaujas nodotu informāciju tālāk, pievienojot, tai negatīva rakstura piebildi, likumdošana paredz iespēju vērsties pret pašu, pievienotās - meta, informācijas izplatītāju - kā kanālu.

Interneta valūta ir skatījumi, līdz ar to, jo lielāks ir attiecīgā informatīvā materiāla skatījums, jo apmierinātāks būs tā radītājs, neatkarīgi no tā, kādā kontekstā šis materiāls ir izmantots. Tātad, lielāks traffics no vienas puses un iespēja pirmajam, savā sociālajā grupā, padalīties ar noteiktu informāciju no otras puses. Ideālā gadījumā, ieguvēji ir abas iesaistītās puses.

Neskatoties uz to, ka internets, kā izpausmes veids un informācijas aprites platforma, tiek izmantots jau (salīdzinoši) sen dažādas regulācijas, joprojām, nav paspējušas to ierobežot vai “sakārtot”.

Tas nav nekas pārsteidzošs, jo dažādu tehnoloģiju attīstība vienmēr būs soli priekšā regulācijām, bet šis ir uzskatāms piemērs kā “self-control” mehānisms reālā dzīvē darbojās un vairumā gadījumu apmierina visas iesaistītās puses.

Chelmsford

Tue, 03 Apr 2012 13:28:06 +0300

See the full gallery on Posterous

Dažas bildes no nesenā Chelmsfordas apmeklējuma.

Windows 8 WTF?

Tue, 03 Apr 2012 13:27:52 +0300

Kādu brīdi biju atslēdzies no ziņu plūsmas un pārskatot pēdējos RSS par tēmu Microsoft Windows 8, jāsecina, ka ar lielāko programmatūras ražotāju pasaulē joprojām “nav labi”. Pat atmetot faktu, ka pieskaitu sevi iekostā ābola fanupuiku pulkam dažas lietas šķiet vienkārši vājprātīgas. Ir zināma burvība cīnoties ar dažādām lietām un risinot dažādas problēmas (tapēc man ir Android telefons), bet runājot par manu galveno ikdienā izmantojamo ierīci, gribās saglabāt zināmu konsistenci. Tādēļ izmantoju iPad, on the go, un Mac Mini, kad esmu mājās. Pa vidu darbojās daudzi un dažādi mākoņservisi, kas padara sinhronizāciju, starp abām ierīcēm, vairāk vai mazāk, ciešamu. Divas dažādas ierīces, diviem dažādiem dzīves gadījumiem. Vienkārši un darbojās.

Tas ko, ar savu nākotnes vīziju, piedāvā Microsoft ir tiešs pretstats tam, ko šobrīd dara Apple, jo mēģina apvienot (vai precīzāk - pievienot) jau esošajai Windows OS jaunu operētājsistēmu, kura paredzēta galvenokārt planšetdatoriem. Kā jau parasti mēģinot “izpatikt” visiem beigās nesanāk izpatikt nevienam. Zemāk uzskaitu tikai dažus no maniem mīļākajiem piemēriem, ko pēdējā laikā sanācis izlasīt:

* Windows 8 būs divi dažādi kontroles paneļi (tāpat kā divi, dažādi IE) viens priekš Classic Mode, viens priekš Metro lietotājsaskarsmes.

* Windows 8 būs jauns Task manager. (par ko Built konforencē cilvēki krita ekstāzē)

* Legacy Windows būs bakstāms ar pirkstu uz jebkura planšetdatora. (Tas gan, lieliski darbojās ar Windows 7)

* Ar uz ARM procesoriem (būtībā, planšetdatoriem) nebūs tikai metro UI, kā bija teikts sākumā, bet arī classic UI.

* Lietotjam būs nepārtraukti jāpārslēdzās starp divām (Classic/Merto), būtībā neatkarīgām, lietotājsaskarsmēm.

* Nepamet sajūta, ka Merto UI ir vienkārši aplikācija, kura iet pa virsu Windows 7

* Merto UI interneta pārlūkam nebūs plug-in sitēma, kas nozīmē, ja lapā parādīsies, piemēram, flash nāksies vien pārslēgties uz klasisko Windows.

Runājot par jaunām platformām, esam vienojušies, ka galvenais priek tām ir aplikācijas. Šajā gadījumā developer’iem nākās izvēlēties, kurai operētājsistēmai kodēt savu aplikāciju, skārienjūtīgiem planšetdatoriem vai klasiskajai Windows videi? Arguments, ka Windows 8 griezīsies uz veciem Windows 7 dzelžiem tādejādi palielinot lietotāju skaitu arī nedarbojās, jo ja aplikāciju izstrādātāji gribēs šo kategoriju uzrunāt viņiem tāpat nāksies radīt aplikācijas priekš klasiskā Windows. Tas viennozīmīgi nenāk par labu Merto UI nākotnei.

Es saprotu, ka Microsoft joprojām nevar atteikties no klasiskā Windows, jo tādejādi viņi vienkārši zaudētu visu, kas viņus šobrīd uztur pie dzīvības, bet padomājot par nabag gala lietotāju, kuri nopirks kārtējo “Jēkabpils pagrabs” salikto pīsli ar šīm divām paralēlām OS un aizlidos kosmosā, kļūst nedaudz šķebinoši.

Tie ir tikai daži piemēri no Microsoft kārtējā nemākulīgi pasniegtā messidža, kura gala lietotājam un ikvienam, kurš gribētu izstrādāt “da-jeb-ko” priekš šīs platformas rada nedrošības sajūtu par to, kas īsti ar to notiks nākotnē?

UK Quickpics

Tue, 03 Apr 2012 13:27:36 +0300

See the full gallery on Posterous

Ikdienas sīkumi no nesenā Anglijas apmeklējuma.

GAget - skaists Google Analytics Widgets priekš OSX.

Tue, 03 Apr 2012 13:27:25 +0300

Priekš tiem, kuri ikdienā izmanto Google Analytics (un tie droši vien ir vairums cilvēku, kuri uztur jebkāda veida interneta resursu) ir pieejams pavisam jauks veids, kurā iespējams ātri un ērti apskatīt savas mājaslapas apmeklējumu statistiku iekš OSX Lion (un ne tikai) iekš dashboard. Sakarā ar to, ka arvien vairāk savā ikdienā izmantoju Mission Control, kurā dashboard parādās kā viens no logiem diezgan bieži izmantoju šo rīku, lai uzmestu aci sava bloga apmeklējumu statistikai.

Šo Google Analytics Widget’u par brīvu var lejupielādēt šeit.

p.s. pirms kāda laika, jau biju uzgājis vēl vienu widget’u, bet, manuprāt, GAget izskatās, ievērojami labāk.

Divi noderīgi video apstrādes rīki priekš OSX Lion.

Tue, 03 Apr 2012 13:26:50 +0300

Jau ilgāku laiku meklēju mazu rīku ar kuru varētu viegli un, galvenais, ātri konvertēt (cik nu, runājot par video konvertēšanu, vispār var lietot vārdu “ātri”) un apgraizīt dažādus, vidēji mazus, video failus iekš OSX Lion. Viens no vecajiem cīņu biedriem Explicite uz Lion vairs negribēja darboties. Meklējumos sanāca atrast nevis vienu, bet veselas divas noderīgas aplikācijas, kuras, manuprāt, ir must have ikvienam, kurš jebkad ir saskāries ar problēmu, ka dažādu formātu failus nevar importēt tīkamajā programmā vai vienkārši ir velme pārkonvertēt video priekš dažādām ierīcēm, kuras, iespējams, neatbalsta pilnīgi visus internetā sastopamos codec’us.

Miro Video Converter - rīks kurš atļauj praktiski jebkuru video failu pārvērst sev tīkamā formātā. Galvenā MVC priekšrocība ir fakts, ka tas bezjēgā nenoslogo procesoru. Protams, apjomīgākiem failiem process var ievilkties līdz pat vairākām stundām, bet vismaz šajā laika periodā būs iespējams paralēli izmantot OSX citām lietām. Tas arī ir viss, ko šī aplikācija dara. Ērti, vienkārši, par brīvu. Visbiežāk sanāk izmantot šo rīku, lai konvertētu dažādus video materiālu no .wmv uz .mp4, lai būtu iespēja tos atskaņot uz dažādām iOS ierīcēm.

Kad video pārkonvertēts .mp4 (vai kādā citā, nepieciešamā formātā), tālāk to var nedaudz apgraizīt ar MPEG Streamclip palīdzību. Lieliski noder, piemēram, Youtube video materiālu saīsināšanai. Arī MPEG Streamclip piedāvā iespēju pēc tam saglabāt video dažādos formātos ar praktiski neirobežotu daudzumu parametru, kurus, pēc sirds patikas, iespējams izmainīt, lai, piemēram, samazinātu failu izmēru. MPEG Streamclip, protams, nav Final Cut, bet cik daudziem cilvēkiem ikdienā ir vajadzīgs Final Cut?

Gan Micro Video Converter (lejupielādēt šeit), gan MPEG Streamclip (lejupielādēt šeit) ir pieejami par brīvu un darbojās uz OSX Lion.

Do It Tomorrow (Android) apskats.

Tue, 03 Apr 2012 13:26:40 +0300

Valda uzskats, ka web-aplikācijas parasti ir diezgan nepilnīgas un nevar izskatīties tikpat baudāms kā aplikācijas, kuras paredzētas konkrētai platformai. Do it Tomorrow šķiet ir skaistākā web aplikācija, ko līdz šim nācies redzēt. Man - kā jau cilvēkam ar nepieciešamību nepārtraukti organizēt savu darbību, meklējumi pēc perfektas GTD aplikācijas droši vien nebeigsies nekad un nu esmu atradis jaunu aplikāciju priekš sava Android telefona, kurā varētu pierakstīt un atkal atķeksēt ikdienā darāmās lietas.

Do It Tomorrow ir viena no tām mazajām aplikācijām, kura sākumā bija pieejama tikai priekš iOS ierīcēm, bet nu to (par brīvu) var lejupielādēt arī Android lietotāji. Tāpat kā web versijā arī telefonā Do It Tomorrow izskatās vienkārši lieliski. Pirms kāda brīža jau rakstīju par wunderlist, kuru izmantoju kā savu galveno to-do aplikāciju uz vairākām platformām (tai skaitā Android), bet Do It Tomorrow ir daudz, daudz vienkāršāks, līdz ar to pielietojums ir nedaudz savādāks.

Patiesībā ir aplikācijā pieejamas tikai divas lapas, “šodiena” un “rītdiena”. Funkcionalitāte, salīdzinot ar citām alternatīvām, ir stipri ierobežota, proti, lietotājs var tikai:

1. Pievienot jaunu darāmo lietu.

2. Mainīt šo darāmo lietu.

3. Izsvītrot to, tādejādi apliecinot, ka lieta ir veiksmīgi pabeigta.

4. .. un visbeidzot, vispatīkamākā iespēja, atlikt darāmo lietu uz rītdienu.

Gadījumā, ja kaut kas palicis neizpildīts iepriekšējā dienā tas automātiski tiek pārlikts uz “šodienu” pusnaktī. Tas arī viss. Nav tagu, datumu, prioritātes.. Vienkārši uzdevumi, kuri noteikti ir jāizdara šodien! Tas arī manā skatījumā padara šo aplikāciju tik unikālu. Tā necenšās izdarīt pārāk daudz. Būtu muļķīgi iedomāties, ka to varētu lietot kā pilnvērtīgu aizstājēju nopietnai to-do aplikācijai, bet ikdienišķiem sīkumiem, ko vajadzētu atcerēties izdarīt, šī aplikācija noder vienkārši ideāli.

RIP HP/webOS

Tue, 03 Apr 2012 13:26:21 +0300

Lai nu ko, bet nevienā brīdī neesmu sevi uzskatījis par jebkā cita, atskaitot Apple produktu fanupuiku, bet savā ziņā vienmēr ir licies, ka gadījumā, ja jebkad pirktu, piemēram, portatīvo datoru, kurš nenāktu no kompānijas ar iekosta ābola logotipu, tad izvēle noteikti kristu par labu Dell, Sony vai HP. Patiesībā, kad, piespiedu kārtā, vajadzēja pirkt netbook’u izvēle krita uz Compaq, kas attiecīgajā brīdī jau bija daļa no HP, un salīdzinot ar konkurentu piedāvātajiem produktiem likās vis-vizuāli pieņemamākais variants, cik nu šajā cenas kategorijā par ko tādu vispār var runāt.

Šoreiz, gan vairāk gribējās publiski atvadīties no WebOS, ko HP pirms salīdzinoši neilga laika nopirka no ar Palm. Pašam gan nebija sanācis paspēlēties ar attiecīgo operētājsistēmu, galvenokārt, dēļ nepateicīgajiem platuma grādiem, kuros dzīvoju, bet lasot in-depth apskatus webOS likās pat ļoti pieņemama planšetdatoru operētājsistēma.

50 dienas priekš HP Touch Pad šķiet stipri par maz laika, lai tas spētu pierādīt sevi tirgū un tieši tik ilgs bija laiks, ko HP atvēlēja šim produktam. Protams, HP TouchPad uzsākot pārdošanu nevarēja rēķināties ar tik ievērojamiem panākumiem kā iPad, kaut vai tapēc, ka “cilvēki negrib planšetdatoru - viņi grib iPad’u”, bet, pat neskatoties uz to, atšķirībā no neskaitāmajiem, neizteiksmīgajiem Android planšetdatoriem, WebOS, vismaz dažos gadījumos, piedāvāja visnotaļ inovatīvus risinājumus. Touch Pad, manuprāt, bija reālākais iPad konkurents strauji augošajā planšetdatoru tirgū, bet nu to varam pieminēt vienīgi ar klusuma brīdi. Tas pats attiecās arī uz HP viedtālruņiem, bet webOS uz salīdzinoši mazākiem ekrāniem, manuprāt, nebija pārāk pievilcīgs.

Pēdējās baumas liecināja, ka HP ir izstrādājis 7 collu webOS “kaut-ko-starp-gudro-telefonu-un-tabletu” un sakarā ar to, ka Apple neplāno piedāvāt šāda izmēra produktus, diezgan cerīgi skatijos HP/Palm virzienā. Ne tikai šis sapnis netiks piepildīts, bet HP nolēma pārtraukt arī portatīvo datoru ražošanu un, neiedziļinoties detaļās, būtībā kļūt par mūsdienu IBM. Kopumā šis ir kārtējais uzskatāmais piemērs tam cik straujiem soļiem mēs tuvojamies “post-PC era” un cik mainīga šobrīd ir tehnololoģiju sfēra kopumā.

Džīzas, ja kāds man pirms trīs gadiem būtu teicis, ka HP pārtrauks tirgot laptop’us es būtu skaļi smējies viņam sejā skatīdamies, bet šodien tā ir realitāte.

WILD.RIP.HP

wunderlist (iOS, Android, OSX) apskats.

Tue, 03 Apr 2012 13:25:58 +0300

Neskatoties uz to, ka sevi pieskaitu cilvēku klāstam, kuri kopumā ir visnotaļ apmierināti ar produktiem, kurus rotā iekosta ābola logotips, jau otro reizi pēc kārtas esmu izvēlējies Android telefonu. Šajā brīdī rodās neliela problēma, jo parādās vairākas lietas, kuras nepieciešams sinhronizēt uz trīs, šobrīd ikdienā izmantojamām, platformām un visprimārākais, man, kā GTD frīkam ir tieši darāmo lietu saraksts. Sinhronizēt iOS ierīci ar OSX parasti vav problēmu, ir pieejami vairāki pietiekoši advancēti rīki (piemēram Things), kas darāmo lietu organizāciju un sinhronizāciju padara elementāru, bet, diemžēl, nepiedāvā Android platformas atbalstu. Manā gadījumā tas neder, jo katru reizi, kad kaut ko izdaru ārpus mājas, labprāt to atķeksētu telefonā, kurš vairumā gadījumu ir līdzi.

Tātad ikdienā lietojot vairākas platformas un man ir svarīgi sinhronizēt savas ikdienā darāmās lieta starp Android (HTC Desire S apskatu var izlasīt šeit), iOS (iPad apskatu var izlasīt šeit) un OSX. Tīri teorētiski varētu lietot Google Cal web-servisu uz visām šim ierīcēm, bet Google Cal interfeiss man ne-maz-drusciņ neliekās pieņemams.

Ilgāku laiku meklēju dažādus veidus kā, lai uz visām savām ierīcēm vienādi atainotu savu darāmo darbu sarakstu un visi risinājumi, kurus izmēģināju nelikās pietiekoši ērti vai praktiski. Droši vien man var oponēt Evernote lietotāji, kuri visu savu dzīvi organizē tikai ar šī rīka palīdzību un ar Evernote arī iespējams sinhronizēt visu, tai skaitā to-do listes starp vairākām ierīcēm un dažādām platformām, bet vairākkārtīgi izmēģinot Evernote neesmu spējis atrast tam pielietojumu savā ikdienā.

Labākais risinājums, ko šobrīd esmu atradis ir aplikācija wunderlist. Neskaitot nosaukumu, kurš ir episks, aplikācija ļoti labi tiek galā ar primāro uzdevumu - darāmo lietu saraksta atainošanu uz trīs dažādām ierīcēm.

See the full gallery on Posterous

Wunderlist nav tik advancēts kā Things, kuru lietoju līdz šim, bet no otras puses Wunderlist ir pieejams par brīvu, kas ir diezgan spēcīgs arguments ņemot vērā faktu, ka Things priekš OSX maksā gandrīz 40 eiro. Ir iespēja atķeksēt tos uzdevumus, kuri ir svarīgāki par citiem kā arī izveidot dažādus folderus, kuros sagrupēt dažādus darāmos darbus un kopumā wunderlist visos veidos ir pārāks vai vismaz līdzvērtīgs daudzām citām uz iOS pieejamām to-do aplikācijām. wunderlist piedāvā dažādas iespējas kā dalīties ar citiem līdzpilsoņiem ar savām darāmajām lietām, bet tas, vismaz pagaidām man neliekās aktuāli, līdz ar to neesmu izmantojis un nevaru spriest, bet šādu funkciju “kā tādu”, wunderlist piedāvā.

Taisnības labad gan jāsaka, ka reizēm wunderlist nedaudz pieklibo sinhronizēšana, bet tas, noteikti, nenotiek tik bieži (patiesībā tas notiek reti), lai liktu meklētu alternatīvas. Galvenais, ko lietojot aplikāciju uz jebkuras platformas atcerēties ir beidzot pievienot jaunas vai atķeksējot jau esošās darāmās lietas manuāli nosinhronizēt tās. Ja šis nosacījums tiek izpildīts, ar aplikāciju nav radušās nekādas problēmas.

—-

Wunderlist priekš OSX pieejams par brīvu iekš MacApp Store šeit.

Wunderlist priekš iOS pieejams par brīvu iekš AppStore šeit.

Wunderlist priekš Android pieejams par brīvu iekš Android Market šeit.